Izrāde ir stāsts par neredzīgu meiteni Tāsīti, ar tuberkulozi sasirgušu zemnieku Eduku, muzikantu klejotāju Ruduku un viņu attiecību trijstūra notikumiem.
"Šī Jāņa Klīdzēja romāna nosaukums man bija palicis atmiņā kopš bērnības, jo par to bija ieminējies mans vectēvs Gunārs. Pirms pāris gadiem es uzgāju un izlasīju šo darbu, kas mani uzrunāja ļoti personiski," sarunā ar laikrakstu Diena atminas režisors, kura vectēvs ir slimojis ar tuberkulozi un spēlējis mutes ermoņikas, kad juties slikti. Mūzika caurvij visu šo darbu tāpat kā intensīva dabas klātesamība, kura Viesturam Roziņam saistās ar vasarām, kas pavadītas pie viņa vecmāmiņas Mildas Pāvilostas pusē.
"Viņa joprojām dzīvo meža vidū, kur līdz pat 2007. gadam nebija elektrības. Tur bija petrolejas lampas, koki, dzīvnieki, saullēkti un saulrieti. Tas mani audzināja un iedvesmoja," stāsta režisors un piebilst, ka romāns Sniegi parāda to, cik ļoti latvieši ir saauguši ar dabu, bet pieaugošā centralizācija uz Rīgu un globalizācija mūs aizvien attālina no tās. Viesturam Roziņam ir bijusi vēlme savā iestudējumā parādīt šo lauku šarmu kā vienu no mūsu vērtībām un darīt to tieši Daugavpils teātrī ar tajā valdošo Latgales sajūtu.
"Centrālā darba varone Tāsīte ir neredzīga meitene, tāpēc vēlējos pamēģināt radīt izrādi, kurā galvenā nozīme ir dzirdes maņai, – izstāstīt šo stāstu it kā caur viņas ausīm,» atklāj režisors, kurš uzveduma radošajā komandā ir aicinājis eksperimentālās mūzikas skaņradi Jēkabu Nīmani, kas par savu veikumu šajā darbā un izrādē Ceļojums uz ziemeļiem (Latvijas Nacionālajā teātrī) ir ticis nominēts Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada muzikālās partitūras autors.
Skaņu celiņš ir tapis ciešā sadarbībā ar aktieriem. "Mēs pastaigājāmies pa mežu ar aizsietām acīm un domājām, kādas asociācijas tā skaņas varētu raisīt mūsu varonē. Mēs pastaigājāmies pa pilsētu ar diktofoniem un mēģinājām saklausīt, kā kūst sniegs," ieskicē Viesturs Roziņš un pauž pateicību par visu iesaistīto atdevi, bez kuras nebūtu iespējams šāds rezultāts.
Tāsītes un Eduka lomas režisors ir uzticējis Daugavpils teātra aktieriem Milenai Savkinai un Mihailam Abramovam. Savukārt Ruduka varoni atveido Agris Krapivņickis, kurš šogad ir absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursu ar specializāciju leļļu teātra mākslā un par darbu iestudējumā Kliedzēji ir saņēmis Spēlmaņu nakts nomināciju kategorijā Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki. "Tā kā Jānis Klīdzējs rakstīja, ka Ruduks spēlē mūziku kā pats velns, šajā lomā bija vajadzīgs ļoti muzikāls aktieris. Agris spēlē grupā Skinny Cheese un kopā ar saviem domubiedriem organizē alternatīvās mūzikas festivālu Limbizkvīts Limbažos," savu izvēli pamato Viesturs Roziņš, kurš pats ir ticis nominēts Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada režisors par izrādēm Kliedzēji (Daugavpils teātrī), Salātlapiņa (Latvijas Leļļu teātrī) un Piramīda (Dirty Deal Teatro).
Pēdējā no tām ir balstīta tikai uz četrām cilvēka maņām, pilnībā izslēdzot redzes maņu, caur kuru (kā vēsta pētījumi) cilvēks uztver astoņdesmit procentu no visas informācijas. Maņas ir viņa intereses lokā jau zināmu laiku. Viesturs Roziņš ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitātes maģistra programmu Mākslas terapija un savā diplomdarbā pētījis, vai drāmas terapija var palīdzēt cilvēkiem ar redzes invaliditāti uzlabot komunikācijas prasmes.
Tā tapšanas laikā viņš satikās ar daudziem neredzīgiem cilvēkiem, kas vairoja režisorā interesi par šo tēmu – par to, kā viņi sajūt pasauli, un par to, kā teātris spēj darboties ar citām maņām un uzrunāt dažādu auditoriju, kas ir izdevies gan Daugavpils teātra, gan arī Dirty Deal Teatro uzvedumu gadījumā, kad skatītāju rindās parādās cilvēki ar redzes invaliditāti.
Biļetes uz izrādi Kliedzēji var iegādāties Biļešu paradīzes tīklā.