Brodveja nenoliedzami sev līdzi nes arī komerciālisma «smeķi», ar to tradicionāli asociējas šķietami «pavieglais», «garīguma apdalītais» mūzikla žanrs - šī Ņujorkas centra teātru «zelta maltuve». Taču, par spīti visam, Brodveja bija, ir un būs, piedāvājot iestudējumus, kuru budžeti parasti ir desmitos miljonu mērāmi. Šī Brodvejas «kosmosa» ietekmīgākā vērtējuma sistēma ir Tony balvas, kas šogad tika piešķirtas jau 66. reizi. Tās piešķir dāsni - 26 kategorijās, nodalot mūziklu un dramatisko izrāžu iestudējumus, uz Tony var pretendēt 40 Ņujorkas centra - Brodvejas - teātru iestudējumi.
Nominācija kā reklāma
Nenoliedzami Tony nomināciju fakts vai vēl labāk iegūtās balvas kalpo kā nopietns publicitātes ierocis - informāciju par konkrētās izrādes iegūtajiem Tony lasīsiet tās reklāmās līdz pat iestudējuma loģiskajam galam. Kopš svētdienas ar veselām astoņām rindiņām papildināsies informācija uz mūzikla Once/Reiz reklāmām - negaidīti tieši šis Brodvejas jaunums saņēma astoņas Tony balvas, kļūstot par sava veida sensāciju. Atšķirībā no konkurentiem uz Tony balvu labākā mūzikla kategorijā Once nepārstāv «glamūro» Brodveju, kura iestudējumā ir ieguldīti desmitiem miljonu dolāru, tas nepiedāvā arī mūziklu publikai skaļus un atpazīstamus vārdus, proti, Brodvejas zvaigznes. Tā vietā mazpazīstami, jauni aktieri un svaigs materiāls - mūzikls, kurš sācis savas gaitas tā dēvētajā off-Broadway, proti, kādā no eksperimentālajām spēles arēnām ārpus Brodvejas. Ap gadu miju Once sekmīgi noslēdza šo savu pieticīgo dzīves posmu un pēc nepieciešamo skatuvisko uzlabojumu un investīciju veikšanas izgāja plašākos ūdeņos - tā pirmizrāde Brodvejā notika tikai vēlā pavasarī. Turklāt tā budžets pieci miljoni dolāru pēc Brodvejas standartiem ir vērtējams kā pieticīgs. Romantiskā smeldze, īru «kolorīts», jauni, reāli varoņi, nepazīstami izpildītāji, tāds varētu būt Once panākumu kodols - kaut arī šis mūzikls (tā sižets stāsta par divu jaunu, veiksmes nelutinātu Dublinas mūziķu attiecībām) saknes dzen tradicionālā materiālā - pazīstamā filmā. Tāda paša nosaukuma filma Reiz/Once bija viens no tiem mazbudžeta amerikāņu neatkarīgā kino pārsteigumiem, kas saņēma Oskaru (par labāko dziesmu) 2008. gadā. (LV oficiāli tā nav izrādīta.)
Iespējams, vislielākais kreņķis, vērojot Once uzvaru Toniju ceremonijā, bija cita uz labākā balvu nominētā Brodvejas mūzikla Newsies/Avīžpuikas veidotājiem - arī šis Brodvejas sezonas jaunums ir veiksmīgs gan jau senākas filmas «pārcēlums» mūzikla žanrā, kopumā tas bija nominēts astoņām Tonija balvām, bet ieguva tikai divas. Kreņķi noteikti bija arī sezonas noslēguma gana spilgtā un vitāli kičīgā mūzikla Nice Job if You Can Get It/Labs darbs, ja var pie tā tikt iestudējuma komandai ar visu Sāras Džesikas Pārkeres kungu Metjū Broderiku galvenajā lomā - reālās balvās materializējās tikai divas no šī mūzikla dāsnā nomināciju skata. Savukārt ar pieciem saņemtajiem Tony var lepoties mūzikls Peter and the Starcatcher/Pīters un zvaigžņu ķērājs - variācija par Pītera Pena tēmu.
Par nopietnu veiksmi uzskatāms arī mūzikls The Gershwins' Porgy and Bess/Porgijs un Besa, kas saņēma Tony arī kā klasiska mūzikla jauna intepretācija (kategorija Best revival of a musical).
Atdzimušie un Nikolss
Līdzās mūzikliem, kas ir Brodvejas dominante, Tony tiek arī dramatiskajām izrādēm - gan lugu jauniestudējumiem, gan jau labi zināma dramaturģiskā materiāla atkārtotām interpretācijām jeb «atdzimšanām» (kategorija Best revival of a play).
Balvu kā labākais Brodvejas dramatiskais iestudējums saņēma Clybourne Park/Kleiburna parks - satīra par rasu attiecībām, kura pamatā ir pērn prestižo Pulicera balvu ieguvusī luga. Savukārt par labāko klasiskas lugas interpretāciju, «atdzimšanu», tika atzīta Artūra Millera lugas Komivojažiera nāve iestudējums. Šī Millera luga, kuras galvenais varonis ir kapitālisma notriekts, ideālistiski savam darba devējam upurējies «komivojažieris», šķiet aktuālāka par aktuālu, par spīti tās sarakstīšanas gadam (1949). Tā ir arī viena no visvairāk iestudētajām Millera lugām - pasaulē (arī Latvijā), un tās teksti «griež ausīs» ar cilvēciskā traģisma un kapitālisma cinisma atpazīstamu. Kaut Maiks Nikolss ir vecās raudzes režisors, kurš neizmanto radikālus teātra valodas meklējumus, Komivojažiera nāves iestudējums ir viens no visspēcīgākajiem teātra pārdzīvojumiem manā pieredzē. Arī šajā gadījumā var meklēt ļoti spēcīgas «kinematogrāfiskās saiknes». Astoņdesmitgadīgais Maiks Nikolss ir tas pats amerikāņu režijas klasiķis, kurš radījis «ikoniskās» filmas Absolvents, Kam no Vulfa kundzes bail, Tuvāk u. c., taču visu savas ilgās un spožās karjeras laiku viņš laiku pa laikam ir atgriezies teātrī. Šogad Komivojažiera nāve ļāvusi Nikolsam kārtējo reizi nodemonstrēt augstās raudzes psiholoģiskā reālisma perfekciju. Iestudējumā darbojas izcils aktieransamblis: Filips Seimūrs Hofmans (Oskars par filmu Kapote) komivojažiera lomā, un debitants teātrī Endrū Gārfīds - viņa dēla lomā (viņš, lūk, ir Holivudas nākamais Zirnekļcilvēks!). Tā izrādījās negaidīta, bet ļoti veiksmīga partnerība bez kliedzošiem šoka efektiem izspēlētajā stāstā par «kapitālisma upura» naivumu un bezspēku. Diemžēl ne Hofmans, ne Gārfīlds pelnītos Tony neieguva atšķirībā no Maika Nikolsa, kas saņēma Tony kā labākais režisors. «Jūs savā priekšā redzat laimīgu vīru,» apbalvošanas ceremonijā Beikona teātrī Ņujorkā smaidot sacīja Nikolss, piebilstot, «es neko daudz nevaru pateikt par saviem aktieriem, es viņus pārāk mīlu».
75 miljoni bez Tony
Tony mērķis, protams, ir teātra sezonas veiksminieku/neveiksminieku definēšana. Neveiksminieka gods ticis arī multimiljonu investīcijai - mūziklam, Spider-Man. Turn off the Dark/Zirnekļcilvēks. Megamūzikla budžets - 75 miljoni dolāru - neļuva par argumentu, lai iegūtu balvu kaut vienā no divām kategorijām, kurās tas bija nominēts - proti, par dizainu un kostīmiem... Arī Tony balvu likteni (gluži tāpat kā Kinokadēmijas Oskaros) lemj balsojums - par šo balvu var balsot 851 Ņujorkas teātra profesionālis - aktieri, režisori, producenti, mākslinieki. Kā atzīmē prese, nereti par šo balvu balsojušajiem ir nepastarpināts «interešu konflikts», radoša saistība ar nominēto konkrēto balvai izvirzīto izrādi.
Komerciālie un atdzimušie
10. jūnijā Ņujorkā tika nosaukti gadskārtējie teātra balvas Tony laureāti. Šķietami šī nu gan ir balva, kas uz mūsu kultūrtelpu un pieredzi «galīgi neattiecas». Gan tāpēc, ka Ņujorka ar tās Brodvejas teātriem ir tālu, gan tāpēc, ka Brodvejas teātra iestudējumu «atskaņas» līdz Latvijai nonāk ārkārtīgi reti - teātris prasa klātbūtnes efektu, tātad arī ģeogrāfisko pārvietošanos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.