Pjotrs Rozenfelds. Lodes pār Brodveju. Režisors Dž.Dž.Džilindžers. Latvijas Dailes teātris
Kritiķi vērtē:
Mārīte Gulbe
***Piederu pie V.Allena filmu cienītājiem, taču izrādes laikā vairākkārt jāpieķer sevi pie domas, ka neatpazīstu V.Allena pašironisko intelektuāļa humoru, P. Rozenfelda pārveidojumā tas vietām šķiet pliekans. Un otra uzplijīga doma - pietrūkst Džilindžera ierasto provokāciju, oriģinalitātes. Vai šo komēdiju par "teātri teātrī" līdzīgi nebūtu iestudējis A.Blekte vai G.Vērenieks? Īstu kases grāvēju es te neredzu, kaut aktieru ansamblī ir apvienotas teātra zvaigznes, un dramaturģiskā situācija ir smieklīga - skolās nemācīta "killera" literārais ķēriens un absolūtā bezkompromisu gaume glābj no izgāšanās jauna, ambicioza dramaturga Brodvejas debiju.
Ģ.Ķestera gangsteris Čiča šarmē ar savu nesatricināmo vēsumu, A.Skrastiņa Deivids Šeins ar aizrautīgo V.Allena parodiju. Komiskajā ampluā neredzēts un asprātīgs ir J.Žagars - iztapīgais menedžeris.
Henrieta Verhoustinska
****Asprātīgi un koši. Dailes vadošie aktieri parādās sen neredzētās raksturlomās - un parādās spoži. Īpaši Rēzija Kalniņa - stulbā un pīkstošā caca dažbrīd pat liek aizmirst, ka mūsu acu priekšā ir tā pati aktrise, kas nupat redzēta Arkadinas un Ivonnas lomās. Skrastiņš kā Vudija Allena (filmas Lodes pār Brodveju režisora) portrets ar Skrastiņa liriskajām iezīmēm. Un Ģirts Ķesteris bandīta un talantīgā, kā izrādās, dramaturga Čiča lomā ar Marlona Brando balsi un akmens cieto seju. Ir patiešām smieklīgi. Teātra procesa kreisā puse atsegta ar simpātisku pašironisku smaidu. Patiesībā visi personāži, arī kordebalets un bandītiskie miesassargi, ir īsti labi. Varbūt 2.cēlienā kontrastam gribētos mazliet vairāk īstuma mirdzoši teatrālajās attiecībās - tas parādās vienīgi Skrastiņa un Ķestera dialogā pie biljarda galda.
Silvija Radzobe
*****Viena no nedaudzajām sezonas izrādēm, ko gribas redzēt vairāk nekā vienu obligāto reizi: asprātīga, pašironiska un cilvēciski silta. Aktieri ņemas kā traki - it kā ieguvuši reaktīvo paātrinājumu, pumpē zālē iekšā enerģijas tonnas. Vairākums labi pārvalda stilizācijas mākslu, varbūt vienīgi drusku mēra sajūtas pietrūkst Artūram Skrastiņam, lietojot grotesku dramaturga Šeina lomā. It kā jau zinām, ka mākslinieki arī ir cilvēki, bet cilvēki (pat bandīti) arī mākslinieki. Tomēr uz skatuves redzamais "teātris teātrī", kad jauns dramaturgs iestudē savu lugu ar mafijas bosu kā sponsoru, aizrauj. Brīnišķīgi aktierdarbi, piemēram, Pēterim Liepiņam; vairākos gadījumos mākslinieki parādās jaunā, negaidītā veidolā - to var teikt par Akvelīnu Līvmani, Juri Žagaru, Kristīni Nevarausku, Pēteri Gaudiņu, Āri Rozentālu. Izrādes centrā antagonisti - Rēzijas Kalniņas spēlētā bezsmadzeņu mauciņa Olīvija un Ģirta Ķestera atveidotais bandīts - mākslinieks Čičs. Vērot šo abu aktieru spēli sagādā vienkārši baudu - virtuozitāte, tehnika, precizitāte un apbrīnojams cilvēciskais apjoms.