XVI gadsimta nogalē rakstītā traģikomēdija atklāj tā laika Venēciju, kurā cits citam blakus dzīvo kristieši un citu neieredzētā minoritāte ebreji. Viendien kāds jauneklis, vārdā Bazanio, lūdz savam draugam tirgotājam Antonio aizdot viņam prāvu naudas summu turīgās Belmontas mantinieces Porcijas bildināšanai. Tā kā tobrīd Antonio tik daudz līdzekļu nav, viņš sola šo summu samaksāt vēlāk, ja Bazanio to no kāda aizņemsies. Jauneklis vēršas pie ebreju augļotāja Šeiloka, kurš piekrīt aizdot naudu, taču, zinot, ka kristietis Antonio ir noskaņots pret ebrejiem un nemēdz aizņemties naudu ar procentiem (jāprecizē – tolaik ar augļošanu nodarbojās lielākoties ebreji, jo citas jomas viņiem bija liegtas, turklāt kristīgā baznīca augļošanu uzskatīja par mantkārības grēku), piekodina: ja nauda pēc trim mēnešiem netiks atdota, kā atlīdzību viņš prasa vienu mārciņu tirgotāja miesas.
Kā var nojaust, solīto naudu neizdodas atdot laikus, un visi lugas varoņi satiekas tiesā. Antonio no ebreju augļotāja dunča paglābj Porcijas attapība, izliekoties par jurisprudences doktoru Baltazaru. Savukārt Šeiloks ar tiesas spriedumu ne vien tiek izputināts mantiski, bet piespiedu kārtā arī pievērsts kristietībai.
Identitātes zaudēšana
Nenoliedzami lugas saturs raisa diskusiju par antisemītismu, taču režisors Aiks Karapetjans uzskata, ka pašam lugas autoram nav bijusi nicīga attieksme pret ebrejiem, drīzāk gan vēlme ar lugas varoņu dialogiem, darbību parādīt tā laika Venēcijas sabiedrības šovinismu. "Protams, šo darbu var interpretēt, kā grib, tāpēc arī fašistiskajā Vācijā luga bija ļoti populāra," piebilst režisors.
Viņaprāt, ir ārkārtīgi daudz citu tēmu, par kurām vēl var runāt iestudējumā. "Piemēram, par cilvēku, kurš vēlas saglabāt savu identitāti," saka Aiks. "Viņš par to cīnās, viņš ir no svešinieku grupas, kas ir ierobežota savās tiesībās, un viņš protestē pret to. Zaudē. Ja viņš zaudē, tas nenozīmē, ka viņam nav taisnība."
Personība, nevis lelle
Iestudēt darbu teātrī filmas Cilvēki tur un operas Seviljas bārddzinis režisors piekritis lielā mērā tāpēc, ka tā ir iespēja strādāt ar aktieri Uldi Dumpi (Šeiloka lomas atveidotājs), kurš savulaik atteicies filmēties Aika studiju darbā. "Pareizi darīja, jo tā bija ļoti slikta filma," atceras Aiks. "Dumpim ir iekšējs spēks – viņš ir personība, nevis tukša lelle, kas izpilda režisora tehniskos uzdevumus. Tu vari no šī cilvēka mācīties, un viņš dod motivāciju arī pārējiem. Nav runa tikai par talantu, bet arī personību, kas aktierim iedod mākslinieka statusu."
Antonio lomā iejutīsies Normunds Laizāns, iemīlējušos jauniešus Bazanio un Porciju spēlēs Jānis Vimba un Madara Saldovere.
"Pūt un palaid," – tā sava tēla bezatbildīgo dabu raksturo Jānis Vimba. "Te viņam ir nauda, te nav… Toreiz naudas aizņemšanās bija notikums." M. Saldovere atklāj, ka, viņasprāt, Šekspīram šajā lugā galvenās personas ir sievietes: "Ļoti interesanti un skaisti viņš ir aprakstījis, ko sieviete spēj izdarīt ar savu gudrību un viltību. Nevarētu teikt, ka Porcija par vīriešiem kaut kādā ziņā ir pārāka, bet viņa spēj izdarīt tam laikam ko diezgan grandiozu." Abi aktieri atzīst, ka lielākais Šekspīra izaicinājums ir gudrā, bagātīgā dzeja, ko uzreiz nav tik viegli ne "atkost", ne prast pasniegt skatītājiem.
"Viņam ir svaigs skats uz teātri. Nesarežģīti, vienkāršoti un ar šekspīrisku vērienu viņš drosmīgi skatās uz lietām, un tas palīdz," pirmo sadarbību ar Aiku Karapetjanu raksturo Madara Saldovere. Izrādē piedalās arī Ieva Aniņa, Madara Botmane, Jānis Skanis, Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis un Jānis Āmanis.
Venēcijas tirgotājs
Latvijas Nacionālajā teātrī 1., 2., 5.,7., 13.II
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā Ls 1–10