Mārcis Maņjakovs. Sapnis par Jāņiem
Šovakar Nacionālajā teātrī, kur jau smaržo jāņuzāles, sākas Edmunda Freiberga iestudētās tradicionālās R.Blaumaņa Skroderdienas Silmačos. Aktieris Mārcis Maņjakovs šajā izrādē jau septīto gadu atveido Aleksi. To viņš darīs līdz 22.jūnijam, kad izrāde šajā iestudējumā būs skatāma beidzamo reizi. "Tā ir bijusi viena no manām lielākajām un grūtākajām lomām, kuru Freibergs man uzticēja tad, kad pēc Kultūras akadēmijas beigšanas teātrī biju pirmo gadu. Paldies viņam par to!" Aktieris smejas, ka uz kādu laiku varēs iet pelnītā atpūtā, jo nākamajā Skroderdienu iestudējumā, ko veidos režisore Indra Roga, viņš piedalīsies tikai lielajā līgošanas skatā. M.Maņjakovs gan ir pārliecināts — Skroderdienu iestudējumu, kas jau tapis par skaistu tradīciju un svētkiem gan skatītājiem, gan pašiem aktieriem, teātrim nekādā gadījumā nevajadzētu pazaudēt: "Tādēļ ceru, ka nākamgad Indra Roga šo izrādi veidos latvisku!"
Par savu varoni aktieris teic: viņš ir greizsirdīgs uz Elīnas pielūdzēju Apiņkalnu (izrādē gan šis tēls neparādās); bet tajā pašā laikā Aleksis kopā ar Antoniju aizbrauc uz miestiņu, izdzer pudeli vīna un tad, kā pats saka, sarunā tādas nelabas lietas... "Ar to jau viss sākas, un tā var gadīties ikvienam. Tādēļ paldies dievam, ka lugā — gluži kā pasakā — viss beidzas laimīgi. Lai gan, protams, mans varonis mazliet dabū ciest." Iespējams, tieši tēla nopietnības dēļ viņš šajā izrādē ne reizi nav kļuvis par kolēģu iecienītās izjokošanas upuri. "Zinu, ka vienam otram nācies piedzīvot trakas lietas — sākot ar svārku kabatās ieliktām vardēm un pie tasītes pielīmētām tējkarotītēm..." Viņaprāt, tāda dullošanās vairāk piestāv Kārlēnam un Rūdim, kuriem, kā jau bērniem, Jāņu vakarā gribas nomēģināt pirmo alu un ievilkt dūmu no papirosa. Izrādās, arī Mārcim pašam gadījies sastrādāt blēņas: "Savulaik Jāņus svinējām Ķekavā pie kaimiņiem, kur sabrauca daudz līgotāju. Lielie bija aizņemti ar svinēšanu; mēs tikmēr izmēģinājām visu ko — ugunskurā spridzinājām krāsas flakonus, zilos graudiņus un, protams, nobaudījām alu. Galu galā — kurš tad tās putas nav nogaršojis?!"
Pēc lielās līgošanas teātrī gandrīz nedēļas garumā Mārcim vēl ir vēlme doties kaut kur līgot. Kāpēc? "Man liekas, ka šajā izrādē mēs dabūjam to priekšjāņu svētku sajūtu, ko dažkārt, Rīgā dzīvojot, ir grūti sajust. Un arī cilvēki, kas nāk uz mūsu izrādi, arī tiek pie tās sajūtas." Vienīgā tradīcija, ko aktieris ievēro, — Jāņu rītā, saulei austot, viņš labprāt nopeldas piemājas dīķī. Un vēl viņam gribētos reiz sarunāt cilvēkus, kuri zina visas tradīcijas un dziesmas, un nolīgot tā pa īstam. "Manai māsai ir trīs mazi bērni, kuriem šīs lietas varētu interesēt, mums, pieaugušajiem, — arī. Nu tā, kā saka, lai varētu piedzīvot Jāņus!" viņš atklāj savu sapni.
Izrāde
R.Blaumaņa Skroderdienas Silmačos
Latvijas Nacionālajā teātrī
17.—22.VI. LTV1 tiešraide no Nacionālā teātra — 22.VI no plkst.17.30
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.