Kārlis Arnolds Avots
Mārtins Īdens izrādē Mārtins Īdens (Valmieras Drāmas teātris)
Pie kādām svarīgām atziņām esat nonācis šajā lomā vai darbā, par kuru esat izvirzīts balvai?
Mārtins Īdens bija manas otrās sezonas noslēdzošais darbs, un šajos divos gados biju alcis atrast savu vietu mākslā un centies iederēties dažādos kolektīvos. Varbūt nemaz nav lemts ar visiem saprasties? Varbūt nemaz nevajag kaut kur iederēties? Cilvēki jūtas laimīgi, ja ir vienisprātis, un pietiek redzēt, kā viņi mainās, ja viņu vidū kāds nav pa prātam. Tas, kas visus cilvēkus vieno, ir bailes vai sapnis, ideja par kaut ko. Aizvērt acis mēs tiešām mākam visi, bet iet pretī – kļūdīties, sakost zobus, upurēt, samierināties, turpināt... Nereti radošums tiek apspiests ar kolektīvām normām, bet es ticu, ka patiesi radošs cilvēks agri vai vēlu izspārda nosacījumus. Nav vienkārši to izdarīt – saņemt nosodījumu, no tevis atsakās, tevi apšauba. Būt vienam pašam. Nebaidīties tādam būt un neskumt. Priecājos, ka man pēc izrādes uzraksta skatītājs un izstāsta, piemēram, ka viņš reiz mainījis skolu vai darba vidi un juties tāpat kā Mārtins.
Teātrī es gribu...
Teātrī es gribu daudz brīnīties! Mani interesē dzīve. Un teātris ir viens no kultūras centriem, kurš mani lieto un kuru es lietoju, lai izprastu sevi, cilvēkus, Dievu, nāvi un pasauli. Es gribu iespēju uzdot jautājumus, pētīt un brīnīties.
***
Anna Nele Āboliņa
Lomas izrādē Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi, Paula Daniela izrādē Mārtins Īdens (Valmieras Drāmas teātris), Helēna izrādē Jūras vējš (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris)
Pie kādām svarīgām atziņām esat nonācis šajā lomā vai darbā, par kuru esat izvirzīts balvai?
Dialogs ar mākslu patiesībā notiek vientulībā.
Teātrī es gribu...
Rast domubiedrus.
***
Ance Kukule
Izrādes Klitaimnestra režija
Pie kādām svarīgām atziņām esat nonācis šajā lomā vai darbā, par kuru esat izvirzīts balvai?
Izrādes Klitaimnestra iestudēšanas laikā gūts tik daudz svarīgu atziņu, ka grūti šobrīd kādu izcelt. Tomēr tās visas, gan profesionālās, gan cilvēcīgās, sākas ar vārdiem – vajag tikai uzdrošināties.
Teātrī es gribu...
Meklēt, radīt, atrast.
***
Agris Krapivņickis
Ruduks izrādē Kliedzēji (Daugavpils teātris)
Pie kādām svarīgām atziņām esat nonācis šajā lomā vai darbā, par kuru esat izvirzīts balvai?
Šī bija mana pirmā pilnasinīgā loma teātrī. Tas, ko vēlējos, bija sajust spēles garšu ārpus studiju procesa, citā vidē ar citiem cilvēkiem. Un šo spēles garšu arī noķēru, pārliecinājos, ka teātris ir lauciņš, kurā es varu un arī vēlos darboties!
Teātrī es gribu...
Teātrī es gribu meklēt un radīt. Tieši meklēšanas un radīšanas process man teātrī liekas visinteresantākais, nekad nevari zināt, ko atradīsi un kāds būs galarezultāts.
***
Jēkabs Reinis
Uldis izrādē Pūt, vējiņi! (Latvijas Nacionālais teātris)
Pie kādām svarīgām atziņām esat nonācis šajā lomā vai darbā, par kuru esat izvirzīts balvai?
Atziņa – skaisti ir mīlēt un mīlētam būt. Kaut tikai diena tam atvēlēta. Tomēr nekas nav mūžīgs. Viss plūst un mainās. Bet izdzīvot var visu arī vienā tam atvēlētā dienā.
Teātrī es gribu...
Teātrī es gribu iemācīties attīstīt savu radošo potenciālu, būt savstarpējās cieņas attiecībās ar kolēģiem un dāvāt skatītājiem iespēju atpūsties no ikdienas steigas un, ejot uz mājām, aizdomāties, kāpēc mēs esam šajā pasaulē.
***
Klāvs Mellis
Izrāžu Mārtins Īdens (Valmieras Drāmas teātris) un Himna (Kvadrifrons) režija
Pie kādām svarīgām atziņām esat nonācis šajā lomā vai darbā, par kuru esat izvirzīts balvai?
Šeit es citēšu dažus no sava maģistra darba teorētiskajā pielikumā formulētajiem secinājumiem. Pamatā tie attiecas uz mūsu trupu Kvadrifrons un Rīgas cirkā skatāmo izrādi Himna, tomēr man šķiet, ka pāris no šīm pašsaprotamajām atziņām ir saistītas arī ar Valmieras Drāmas teātra izrādi Mārtins Īdens:
- uzrakstīt lugu – iespējams, jo īpaši motīvos balstītu – ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kura īstenošanai jāatvēl vairāk laika, nekā varētu šķist darba sākumā;
- iestudējot izrādi (jo īpaši – lineāri kauzālu darbu), nedrīkst aizmirst galda procesu un dziļāku materiāla analīzi;
- kopīga un padziļināta analīze radošās grupas ietvaros paver ceļu smalkākai un jēgpilnākai darba interpretācijai;
- darbošanās mazas un saliedētas grupas kolektīvā stiprina mākslinieku saikni un rada labu augsni kolektīvai kopā radīšanas atmosfērai, tomēr, mainot un apvienojot izrādē iesaistīto personu funkcijas un radošajai grupai uzņemoties arī tehniskus un organizatoriskus pienākumus, iestudējuma izveidei pilnīgi noteikti jāieplāno ilgāks laika periods;
- labi draugi un citi padomdevēji ir nenovērtējama bagātība ne tikai dzīvē, bet arī radošajā procesā.
Teātrī es gribu...
Es gribu, lai no teātra ir kaut kāda kaut neliela jēga. Man ir tāda diezgan vidēji aritmētiska gaume. Pamatā piederu pie tiem skatītājiem, kuriem gribas, lai būtu drusciņ smieklīgi, drusciņ bēdīgi, drusciņ gudri un drusciņ stulbi vienlaicīgi. Piederu pie tiem māksliniekiem, kuri diezgan mokošā procesā mēģina taisīt tādu teātri, kādu pašam gribētos skatīties. Un, spriežot pēc savas nelielās pieredzes, tas laikam ir daudz sarežģītāk, nekā izklausās. Vēl es gribu, lai teātris būtu dažāds. Lai būtu gan vecas, gan jaunas formas un saturs. Visbeidzot, es gribu, lai teātris turpinātu funkcionēt kā situācija, kurā vienkārši satiekas visādi cilvēki. It kā jau tas ir pašsaprotami, bet man šķiet, to ir vērts paturēt prātā.
***
Toms Veličko
Nikolā izrādē Dēls (Dailes teātris)
Pie kādām svarīgām atziņām esat nonācis šajā lomā vai darbā, par kuru esat izvirzīts balvai?
Līdz galam noticot materiālam, režisoram un, galvenokārt, pašam sev, atklāju sevī vēl nezināmus emocionālus dziļumus.
Teātrī es gribu...
Teātrī es gribu pilnveidot sevi.
***
Elīna Hanzena
Ofēlija izrādē Hamlets (Valmieras Drāmas teātris)
Pie kādām svarīgām atziņām esat nonācis šajā lomā vai darbā, par kuru esat izvirzīts balvai?
Dzīve ir tik īsa, ka ir jāķer katrs mirklis. Mīlestība ir ārkārtīgi sāpīga, bet Ofēlija cīnās ar šīm sāpēm un nepārstāj mīlēt pasauli. Viņa ir gaiša un grib ticēt labajam pasaulē, tāpat kā es. Uz skatuves es tiešām baudu katru mirkli. Katrā izrādē es sevi izaicinu un pārbaudu savas spējas. Dažreiz tas nes augļus, citreiz – neveiksmi. Bet tas viss ir tā vērts.
Teātrī es gribu...
Teātrī es gribu lielus izaicinājumus. Es to gribu un ļoti ceru, ka to spēju/spēšu.