Rīgā abi mākslinieki dejos četras kompozīcijas: horeogrāfa Alekseja Ratmanska veidotā darba „Valsis-fantāzija” pasaules pirmizrādi, divus Matsa Eka darbus “Solo diviem” un “Vieta”, kā arī Benžamēns Milpjē „Pēc gadiem” - informēja LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
"Valsi -fantāzija" A.Ratmanskis veidojis par krievu pirmā nacionālā mūzikas klasiķa Mihaila Gļinkas tāda paša nosaukuma skaņdarbu. Šo pirmizrādi izdejos M.Barišņikovs solo. Slavenā zviedru horeogrāfa Matsa Eka "Solo diviem",ko Mihails Barišņikovs izpildīs kopā ar Anu Lagunu, pirmizrādi piedzīvoja 1996.gadā horeogrāfa dzimtenē. Tajā skan svētminimālista Arvo Perta meditatīvā mūzika ("Alīnai", Arinuškai", "Spogulis spogulī"). Savukārt amerikāņu minimālista Filipa Glāsa mūzika ("Melodijas saksofoniem") un franču XX gs. sākuma ekscentriķa Ērika Satī klaviermūzika izmantota izmantota ievērojamā franču horeogrāfa Benžamina Milpjē dejas vēstījumā"Pēc gadiem", kas radīts 2006.gada vasaras sākumā, izmantojot arī videomākslu. Šo darbu redzēsim Mihaila Barišņikova sniegumā. Pēdējo gadu veikums ir arī Matsa Eka "Vieta" (2007) kuras mūzika pieder "Fläskkvartetten". To M.Barišņikovs dejos kopā ar Anu Lagunu.
„Dejoju 20—30 izrādēs gadā, galvenokārt vasarā. Dodu priekšroku jauniestudējumiem,” intervijā Operas Avīzei 2008.gada septembrī stāstīja Mihails Barišņikovs. Atbildot uz jautājumu, ko dejotājam nozīmēja pāreja no klasiskās dejas uz laikmetīgo, viņš teica: „Tas nebija nekāds kardināls pavērsiens, tas nemainīja manu virzienu. Vienmēr esmu dejojis gan neoklasiskos iestudējumos, gan laikmetīgās dejas uzvedumos. Tas bija dabisks solis, un man par to nebija nekādu šaubu.”
Mihails Barišņikovs dzimis Rīgā, kur deviņu gadu vecumā sācis mācības baletskolā, bet vēlāk absolvējis Sanktpēterburgas baletskolu. 1969. gadā kļuvis par Marijas teātra (toreizējā Kirova Operas un baleta teātra) baleta vadošo solistu. 1974. gadā pametis Krieviju, lai veidotu starptautisku karjeru baleta un modernās dejas kompānijās. 1979. gadā Mihails Barišņikovs apmetās uz dzīvi Ņujorkā, kļūstot par Amerikas Baleta teātra vadošo solistu, bet no 1979. līdz 1980. gadam bijis Ņujorkas balets solists. 1980. gadā atgriezās Amerikas Baleta teātrī kā trupas mākslinieciskais vadītājs. No 1990. līdz 2002. gadam Mihails Barišņikovs bijis sadarbībā ar horeogrāfu Marku Morisu dibinātā "White Oak Dance Project" vadītājs un dejotājs. Šobrīd Mihails Barišņikovs lielāko daļu laika velta Barišņikova Mākslas centra aktivitātēm. Starp mākslinieka nesenākajiem apbalvojumiem ir Kenedija centra Atzinības balva, Nacionālā Goda medaļa, "Commonwealth Award", "The Chubb Fellowship" un Džeroma Robinsa balva.
Ana Laguna dzimusi un mācījusies Saragosā, Spānijā, kur viņa guvusi dejas pamatizglītību Marijas de Avilas vadībā. 1974. gadā Ana Laguna pievienojās Birgitas Kullbergas un viņas dēla Matsa Eka vadītajai "Cullberg Ballet" trupai Stokholmā. Līdzās darbam abu horeogrāfu izrādēs Ana Laguna atveidojusi lomas arī Jirži Kiliana, Kristofera Brūsa, Morisa Bežāra, Načo Duato, Žana Pjēra Perro, Ohada Naharina un Viljama Forsaita veidotajos iestudējumos. Pēc Nīderlandes dejas teātrī pavadītas sezonas (1980–1981) Ana Laguna atgriezās "Cullberg Ballet" sastāvā, kur turpināja atveidot galvenās lomas Matsa Eka iestudējumos. Šo "Cullberg Ballet" iestudējumu ietvaros Ana Laguna dejojusi uz visām galvenajām pasaules skatuvēm. Par saviem mākslinieciskajiem sasniegumiem, unikālajām interpretācijām un spilgto stilu Ana Laguna saņēmusi daudzas balvas, tostarp "Premio Nacional de Danza" (Spānija), "Emmy Award" par Karmenas atveidojumu (1995), "Video Danse–France" balvu par Labāko "Žizeles" interpretāciju, Zviedrijas "Golden Carina Ari Medal", ieguvusi Zviedrijas Kultūras ministrijas Goda profesores nosaukumu (2000), bet savā dzimtajā pilsētā – titulu „Saragosas meita”. 1993. gadā Ana Laguna pameta "Cullberg Ballet", lai strādātu drāmas un dejas teātra iestudējumos. Viņa ir Matsa Eka darbu iestudētāja un repetitore dažādās dejas kompānijās.