Lai gan daudzi, iespējams, labi atceras 1998. gada oskaroto Džona Madena filmu ar tādu pašu nosaukumu un slaveniem aktieriem, iestudējuma radošā komanda uzsver, ka izrāde atšķiras. Tā veidota pēc Lī Hola lugas, kura savukārt tapusi pēc Marka Normena un Toma Stoparda kinoscenārija minētajai filmai. "Jo vairāk iedziļinos lugā, jo mazāk man patīk filma, jo tā veidota vairāk kā pasaka, apejot dziļākas iekšējās lietas un personāžu pārdzīvojumus. Stāsts ir plašāks un dziļāks, nekā tas izvērsts filmā," videosižetā Dailes teātra mājaslapā, stāstot par izrādi, saka Rolands Atkočūns.
Sižeta pamats tomēr ir tas pats. Jaunajam dzejniekam un dramaturgam Viljamam Šekspīram ir dziļa radošā krīze. Neuzrakstītā komēdija ir pārdota jau diviem teātriem, bet pašas lugas kā nav, tā nav. "Viņš netiek no šīs krīzes ārā un meklē palīdzību visur – atļautās un aizliegtās vietās, vielās, pie drauga Kristofera Mārlova, bet nekas nesanāk. Līdz brīdim, kad viņš satiek Violu de Lesepsu. Viņa kļūst par to mūzu, kurai pateicoties Vils atsāk rakstīt," stāsta aktieris Dainis Grūbe, kuram izrādē ir Šekspīra loma. Skaisto un bagāto Violu, kura mīl dzeju un teātri, zina no galvas visas jaunā autora lugas, bet, kā jau sieviete tālaika angļu sabiedrībā, nedrīkst spēlēt uz teātra skatuves, atveido Ieva Segliņa. Pārējās lomās iejutušies Lauris Subatnieks, Olga Dreģe, Ģirts Ķesteris, Juris Bartkevičs, Pēteris Liepiņš, Artis Robežnieks, Indra Briķe u. c. Scenogrāfiju veidojis Mārtiņš Vilkārsis, kostīmus – Ilze Vītoliņa, mūziku – Giedrjus Puskunigis, gaismas – Oskars Pauliņš.
"Mīlestība, protams, izrādē ir pāri visam – gan laimīga, gan nelaimīga," uzsver D. Grūbe un piebilst, ka stāsts, viņaprāt, ir interesants arī tāpēc, ka, iespējams, tieši tā viss tālajā XVI gadsimtā arī varējis notikt un tieši tā arī ir tapusi viena no Šekspīra skaistākajām lugām Romeo un Džuljeta. Galu galā versiju par Šekspīra dzīvi un daiļradi vēl aizvien ir daudz, dažādas un pretrunīgas. Izrāde ir arī par teātra, mākslas darba tapšanu. "No rīta top luga, un vakarā tā jau tiek spēlēta – tā tolaik bija ierasta lieta. Šekspīrs ir izmisuma dzīts – ēst gribas, lugu viņam prasa, bet galvā ir tukšums. Viola atraisa šo mezglu, taču rezultātā top nevis pasūtītā komēdija, bet Romeo un Džuljeta – kaut kas dziļāks, kas daudz dziļāk arī aizkustina publikas sirdis,» saka D. Grūbe. Radošās mokas, viņaprāt, ir neizbēgamas, lai cik izcils mākslinieks esi. "Kādā brīdī tomēr esi sevi iztērējis, un, ja neatpūties, negūsti jaunus iespaidus, neuzpildi savu iekšējo bagāžu, tukšums ir tuvu." Tuvākās izrādes – 1. un 7. decembrī