"Tas ir stāsts par sievieti, kurai ir transplantēta sirds," savu lomu Dailes teātra jauniestudējumā Alvas sieviete raksturo aktrise Ērika Eglija. Taču viss ir sarežģītāk, daudzslāņaināk un emocionālāk, jo gan sabiedrībā, gan mākslā šī ir ļoti sensitīva tēma. Par orgānu transplantāciju runā negribīgi.
Režisores Rēzijas Kalniņas veidotā izrāde ir par tiem smalkajiem tīmekļiem, kas saista visus cilvēkus, par nejaušībām un likumsakarībām, un arī par ārpasaulīgo. Notikumi savijas ar apbrīnojamu vieglumu un gaišumu. Satiekas divi radoši cilvēki – jauna sieviete, kura jau it kā ir pieņēmusi domu, ka slimības dēļ viņai no pasaules jāaiziet ātrāk nekā citiem, un jauns, vitāls vīrietis. Un tad... Džoija atmostas slimnīcā pēc operācijas ar svešu sirdi krūtīs. Viņai tiek dota otra iespēja dzīvot. "Man šķiet, ka dzīve jāuztver nevis kā sods, bet kā dāvana," savu varoni aizstāv Ērika Eglija. "Bet ko gan mēs zinām par šādu situāciju?" Amerikāņu autora Šona Grenana luga Alvas sieviete balstās uz patiesiem notikumiem. Tās varoņi meklē atbildi uz jautājumu: kā dzīvot savu dzīvi autentiski – īsti, patiesi, piepildīti un jēgpilni? Kā nepazaudēt savu sirdi, bet, ja to nākas zaudēt, kā dzīvot tālāk?
"Ja daudzi būtu iepriecināti, ka tiek dota iespēja dzīvot, tad Džoija iekrīt vēl lielākā depresijā nekā pirms tam, kad jau bija samierinājusies ar likteni. Kāpēc tieši viņai dota šī iespēja, ko lai ar savu dzīvi dara, un kā lai dzīvo? Viņa meklē atbildes, tad atkal nevēlas neko zināt – varbūt tāpēc, ka baidās..." situāciju ieskicē aktrise. Ērika Eglija, par šo tēmu vairāk painteresējoties, zina teikt, ka cilvēki, kuri saņēmuši donora orgānu, pārdzīvo ļoti plašu emociju gammu. Viņi pat sāk sevi vainot, ka ir saņēmuši orgānu, kas varbūt kādam citam būtu vajadzīgs vairāk.
Kamēr Džoija meklē jēgu dzīvei, tikmēr arī jaunā puiša ģimenē gan vecākiem, gan māsai ir daudz neatbildētu jautājumu. Arī viņi ir dzīves krustcelēs, un katram jāatrod atbildes uz saviem "kāpēc?". Piedošana, atlaišana, pieņemšana – tās ir otras puses problēmas. Un patiesība ir vidū – jaunākās māsas teiktajā: "Nekas nekad nepazūd pavisam."
Izrāde skatītājus noteikti aizkustinās, jo jebkurš – gan jauni, gan nobrieduši prāti – meklē dzīves jēgu. Jautājums, kā dzīvi kvalitatīvi nodzīvot, ir aktuāls vienmēr, un šajā stāstā ir tik daudz patiesības, ka katrs var attiecināt kādu situāciju uz sevi. "Pēc izrādes gribētos atstāt daudzpunkti..." saka Ērika Eglija. Iestudējumā līdz ar viņu lomās darbojas arī Gints Andžāns, Pēteris Liepiņš, Lilita Ozoliņa, Lelde Dreimane, Ilze Vazdika un Lidija Pupure. Kostīmu māksliniece – Ramona Barsegjana, kura kopā ar režisori Rēziju Kalniņu veidojušas arī telpas iekārtojumu.
Tuvākā izrāde – 14. februārī.