Nepadošanās inertumam. Režisore Laura Groza-Ķibere stāsta par Trojas ķēvi un Saules bērniem

Pazīstama situācija

"No sākuma uzrunāju Ingu Tropu, kura ir mana kursa biedrene, bet ar kuru mēs šajos daudzajos pazīšanās gados nebijām neko kopā veidojušas, izņemot studiju etīdes Latvijas Kultūras akadēmijā," atminas režisore. Jau pēc tam viņa savas izrādes komandā uzaicinājusi Dailes teātra aktieri un dramaturgu Artūru Dīci. Viņš uzrakstījis oriģinālmateriālu, iedvesmojoties no kādas reālas Eiroparlamenta deputātes, kura sava sasaukuma laikā tika novērtēta kā viena no neefektīvākajām starp visiem deputātiem. Šī iestudējuma pirmizrāde notika pērn oktobrī festivālā Europatralala Amsterdamā un pārējo četru uzvedumu sabiedrībā.

Pēc tam šie uzvedumi ceļojuši uz Milānu un pavasarī tiem vajadzējis nokļūt līdz Rīgai, bet strauji tuvojošā Covid-19 dēļ šī doma nav īstenojusies. "Vienā dienā saņēmu īsziņu no mūsu izrādes producentēm Martas Kontiņas un Elizabetes Palasiosas (Story Hub), vai mēs nevēlētos šo iestudējumu pārcelt uz virtuālo vidi, ņemot vērā tā sasaukšanos ar ārkārtējo situāciju – par notikumu nekontrolēšanu, kas cilvēkos raisa trauksmes un baiļu sajūtu, kas robežojas ar absurdu. Ja pirms vairākiem mēnešiem mums vajadzēja iztēloties, kā ir dzīvot šādā spriedzē, tad tagad tas ir pazīstami," piebilst L. Groza-Ķibere.

Pirms piecām dienām notika pirmā Trojas ķēves interneta tiešraide no režisores dzīvokļa un ļāva tajā iesaistītajiem dalībniekiem piedzīvot ilgāku laiku nepieredzētu satraukumu un pirmizrādes brīnumu. "Mēs varējām to nofilmēt ar trim kamerām un parādīt perfektā ierakstā, bet es vēl joprojām esmu uzticīga teātra žanram un devu priekšroku ne tik glancētajai tiešraidei, kuras laikā attēls nedaudz noraustījās ik reizi, kad garām pabrauca trolejbuss," smej L. Groza-Ķibere, kura šajā dienā ir darījusi visus darbus, bijusi friziere, ģērbēja un citu profesiju apvienojums vienā personā un piecas minūtes pirms septiņiem paziņojusi – tūlīt ejam gaisā!