Izrādes nosaukuma Kliedzēji atšifrējumā ir vairākas nozīmes, bet atslēgas vārds – latgaliskais "klīdzējs". "Tā kā rekonstruējam Klīdzēju (dramatizējuma pamatā ir rakstnieka Jāņa Klīdzēja romāns Sniegi) ar cieņu pret autoru, šajā laikmetā un izrādē stāsta varoņi iet uz mežu kliegt, lai izārstētos no savas slimības," skaidro režisors Viesturs Roziņš, kura vadībā Daugavpils teātrī uz Eksperimentālās skatuves tapis jaunais iestudējums.
Šī paša romāna motīvus Jānis Streičs savulaik izmantojis filmā Likteņdzirnas. Bet Viesturs Roziņš iesaka uzreiz nemeklēt paralēles vai līdzības. "Šī darba izvēles pamatā ir daudzas likumsakarības. Romāns man bija palicis prātā kopš bērnības. Kad to atkal izlasīju, tas manī raisīja sajūtas, kas ir tiešā sakarā ar maniem vecvecākiem. Kad vectēvam bija dusmas, viņš ņēma akordeonu un spēlēja. Viņš nomira no tuberkulozes. Omīte vēl joprojām dzīvo meža vidū lielā saskaņā ar dabu, un viņas mājā faktiski līdz 2007. gadam nebija elektrības," stāsta režisors. "Caur mīlestību pret saviem vecvecākiem es dziļi sevī sajūtu latvietību. Klīdzēja daiļradē mani saista dzīvā valoda un latviešu cilvēks, kurš ir daļa no dabas."
Otra lieta, kas teātrī interesē Viesturu Roziņu, ir dažādas maņas. Viņš apgūst drāmas terapiju Rīgas Stradiņa universitātē un padziļināti pētījis neredzīgo cilvēku ikdienu un komunikāciju. Izrādē Kliedzēji stāsts tiek stāstīts no neredzīgās meitenes Tāsītes skatupunkta. Neparastas attiecības veidojas starp neredzīgo meiteni, ar tuberkulozi sasirgušo zemnieku Eduku un muzikantu klejotāju Ruduku. Viņi visi ir jauni un grib dzīvot no visas sirds. Un viņu dzīvē būtiska loma ir mežam. "Ar aktieriem aizsietām acīm mežā mēģinājām sajust koku smaržu, tur valdošās skaņas. Mežs mums atklājās pavisam savādāk, nekā uztvērām to iepriekš. Mežs ir dziedinošs," atklāj Viesturs Roziņš.
Viņš jauno izrādi nosaucis par "poētisku jaunības vētru". "Daugavpils teātra politika ir dažādību veicinoša. Es domāju, ka izrādes tēma ir vispārcilvēciska. Skatītājam jānāk uz teātri pēc domām, pēc siltuma, nevis ar cerību, ka viņš tiks izklaidēts," saka Viesturs Roziņš.
Režisors ir gandarīts par lielisko komandas darbu izrādes tapšanas laikā. Romānu dramatizējusi viņa sieva Ludmila Roziņa. Jo īpaši būtiska ir sadarbība ar komponistu Jēkabu Nīmani, jo eksperimentālo mūziku izrādes laikā rada aktieru ansamblis. Lomās darbojas Milena Savkina, Mihails Abramovs, Agris Krapivņickis, Zanda Mankopa, Egils Viļumovs, Kristīne Veinšteina. Iestudējuma scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Valters Kristbergs, horeogrāfiju veidojis Kārlis Božs, gaismu mākslinieks – Sergejs Vasiļjevs.
Tuvākās izrādes – 3. un 16. martā.