Un atkal Jaunatnes teātris?

Pareizi, pēc 20 gadiem vajag runāt sakarīgi-nevis atjaunot to, no kā smakas nav palicis, bet jārada no jauna. Tā kā jaunradei naudu grūtāk dabūt kā mistiskai atjaunošananai, pūš šo pūderi. Līdzīgi ir ar Operetes teātri. Tur neko nevar atjaunot. Tāds jāceļ no jauna. Abos gadījumos jārada trupa, tehniskā apkalpe, kas kopīgi strādā 9 teiksim2 gadus), tad nes klajā padarīto. NEVIS pieaicinās gadījuma peļņas kāros, kas tagad jau savos teātros paspēlēt nevar, skriedami uz pauliem, zigmariem, seriāliem. ŠĪ nedrīkst būt kārtējā HALTŪRA. Ja par jaunatnei domātu teātri runājam (bērniem, skolēniem), tad Šapiro lieki pieminēt, jo tieši viņš Jaunatnes teātri pārvērta par tādu pat kā pārējie- pieaugušajiem. (Kuplei,Zaicei, Pūcītim bazēts repertuārs utt.) Man šķiet, ka Jura Millera radītā koncertzāle pamazām taps par riktīgu rasola bļodu. Katram pavērsienam prasīs naudu, kaut cik jau dabūs. Ne jau kvalitāte būs pirmē, bet lozungs "Lai tā būda rūc!" Vislielākā rūpe- lai režija, aktiermeistarība, horeogrāfija...būtu augsti profesionālā līmenī. Vai tad līmenis rodas no citur atkritušiem aktieriem, staigātājiem, draugu būšanām. Jau ieraugot Vazdikas, Zigurda Neimaņa vārdu vien, kuru "izcilās būtnes" tikpat kā nekur vairs netrūkst, kur kaut kas kust, naudiņu ieskaitot, rodas "jauka" gaidu sajūta. Vislabākajā hgadījumā šajā variantā runa var būt par daudz maz pieklājīgu pašdarbību/ amatierteātri.