"Tas taču ir skaisti – aizsalis ezers. Šim laikam – ziemai – tik ļoti piemēroti un atpazīstami. Uz ledus paveras brīnišķīgi skati," tēlaini saka aktieris Kaspars Znotiņš, jautāts, vai Jaunā Rīgas teātra izrādes Cerību ezers aizsalis nosaukums neskan dramatiski un nolemti. Bet vai ir cerības, ka sasalums atkusīs? "Drīzāk gan jautājums pareizāk skanētu – ko šajā stāvoklī, kad nav cerību, darīt," skaidro K. Znotiņš un pats atbild: "Var slidot pa aizsalušo ezeru." Tas nav jāsaprot kā problēmu risināšana, bet gan to apzināšana. "Risināt var kaut ko tagad uz vietas, kaut ko ar nākotni saistītu, bet izrāde Cerību ezers aizsalis ir stāsts par vecmāmiņu, par Omi kā mūsu visu padomju pagātni."
Kasparam Znotiņam iestudējuma režisors Vladislavs Nastavševs, kurš ir arī šīs izrādes vizuālā noformējuma un mūzikas autors, uzticējis atveidot sevi. "Man ir ekskluzīva iespēja uzzināt visu no pirmavota nepastarpināti. Tas ir forši," K. Znotiņš ir lakonisks. "Man pie Vlada ir bijušas grūtākas lomas, un šoreiz sajūta ir vieglāka nekā, piemēram, izrādē Tumšās alejas vai Peldošie ceļojošie."
Izrādes potenciālā auditorija, pēc Kaspara Znotiņa domām, varētu būt paaudze, kas ir pa vidu starp omēm un mazdēliem. "Četrdesmitgadnieki. Mēs paspējām piedzīvot padomju laiku. Tajā laikā nebijām atbildīgi. Tas ir dziļi subjektīvs Vlada skatījums uz sevi, saviem tuviniekiem, draugiem."
Režisora stāsts ir par mēģinājumu izrauties no radošā strupceļa caur personisko pieredzi – atmiņām par vecmāmiņu, atmiņām par pirmo mīlestību un draudzību. Tēmu par Omi Vladam palīdzēja risināt viņa draugi, kuri tagad ir prom no Latvijas. "Teātris jau ir subjektīvo pasauļu tēlojums. Vladislava Nastavševa subjektīvisms ir izrādes vērtība un īpatnība. Manu atmiņu un pieredzes izrādē nav," teic K. Znotiņš un piebilst, ka tā ir tikai viena no izrādes tēmām. Par galveno viņš uzskata citu – kā top mākslas darbs. "Ja Cerību ezera pirmajā sērijā tas bija vairāk kā fons, tad šajā izrādē izvirzās priekšplānā."
Ja kāds nav redzējis Cerību ezeru, tad nav jāuztraucas, ka nebūs iespējams saprast iestudējumu Cerību ezers aizsalis – lai gan tēmas ir kopīgas, tiešas sasauces nav un izrādes atšķiras arī pēc stilistikas. "Kaut kādā ziņā tas aizsalušais cerību ezers ir mūsu valsts. Un mans tēls riņķo apkārt pa to ledu. Un vienlaikus arī pa aizsalušo atmiņu ledu," tā pirms pirmizrādes norāda režisors V. Nastavševs.
Izrāde, kuras pirmizrāde gaidāma 26. janvārī, notiks latviešu valodā ar iestarpinājumiem krievu valodā. Lomās bez Kaspara Znotiņa darbojas arī Vilis Daudziņš, Marija Linarte, Āris Matesovičs. Janvāra un februāra izrādes ir izpārdotas, tālākās izrādes – 18., 20., 21. un 22. martā.