Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Valmieras Vasaras teātra festivāla recenzija. Reinis nav aizbraucis pēc zābakiem

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Baža
B
Vai Reinis, ZĀBIKUS nopircis, spēs kvalitatīvi atgriezties mākslas apritē?
par kritiku
p
Atkāpe: Mazliet iespraudīšos ar Emaļjas Tišbeinas portretu, Hermanna dietoloģe, sistemātiska veselīgas pārtikas kodētāja, personības kulta veicinātāja, neticu, ka nesavtīga. „T. Vēstnesis” izveidojusi par jaunu skaistu krūmu, kur aizkaltušās lapas apšķibītas, dodot vietu asniem un ziedēšanai. Burvīgi! Bezsiltumnīcas apstākļos. Līdzīgi kā manis izvēlēta/ aprakstāmā, ne norakstāmā, pārmācāmā-varbūt, diez vai, tas būtu brīnums, kam ticu, bet piepildījumam tikai ar mežonīgām grūtībām. Vai man tikai šķiet, ka abas , ir vēl atzares, mīl formulas teātrī- ķīmijas, fizikas, matemātikas, jūtu pasaule saspiesta, piemēram, kā man šķiet, Zuzīte Raudā- Zobrate Mazā ir tipisks piemērs, kur lai ņem kādu, kas izsistu mammas kopicierēšanu, varbūt netiešu, bet tas pats kategorisms, švakjūtība, saku vēlreiz-manu tikai ar jutekļiem, pirkstu nospiedumu nafff, teorētiska bikstīšanās bez plaša jūtu spektra, kas būtu jāatbrīvo no saspiestības, ietiepības, teorija sufrabs, prakse zelts.
pašpietiekamība
p
mazuma piegaršas lielums raksturo Valmieras, ne mazāk Liepājas teātri ar divām piegurušām zvaigznēm un JRT, kur nupat Hermanis kārtējo reizi apliecinājies, ka kuģīts peld. Visos gadījumos liela daļa trupas nenodarbināti pilnā spēkā, aprobežota zvaigžņu virzīšana, visvairāk Liepājā. Ko gaida? Sasistas siles klātbūtni, ātrāk kustēties nevar? UZMUNDRINĀJUMAM: Kusties, miron, zārks deg! ( jauki sanāca, wow!)
Smillas jaunkundze
S
Valmieras festivālā redzēju "Spēlēju, dancoju" un varu tikai piekrist Rozentāla viedoklim, plus vēl piebilst, ka arī scenogrāfija mani nepārliecināja - šķita pārāk sadzīviska, kamerstila Raiņa simboliskajai lugai un efektīgajam spēles laukumam. Suhanovam drīzāk vajadzēja nevis festivālu direktorēt, bet efektīgu scenogrāfiju uzburt. Direktorēt var daudzi, brīvdabas uzvedumus radīt - nē. Viņš un Seņkovs var, vrb arī Ķimele, Daņiļēvičš...Šoreiz palika tādā brīvdanas koncertuzveduma (lai gan tam dziedāšana bija par nevienmērīgu) līmenī.
no krodera lv. recenzijas
n
citāti no Ievas Rodiņas
  • 1
  • 0
Dancoja jau dancoja
D
" izrādes problēma – skaidra, vienojoša vēstījuma trūkums." Kam gan vadītājs jāsauc par režisoru, varbūt horeogrāfu, kustību konsultantu Luga un tās risinājums kopumā ir "krietni vienkāršotāks". "trūkst plašākas garīgās vertikāles un dziļākas apjausmas par viņa kā varoņa misijas simbolisko nozīmi". Iecere taču netapa uz dullo, vai tomēr, noderēja atpazīstams nosaukums: Spēlēju, dancoju. "visspēcīgāko iespaidu atstāj “Iļģu” vibrējošā mūzika, kurai izrādē gan būtu bijis jāskan dzīvā izpildījumā, ne “plakanā” fonogrammā". Nevarēja būt citādi, jo šie Iļģi nav tie Iļģi, kas ieskaņoja. Redz, nevarēja arī dzirdēt. Un būtu labi arī neredzēt kā Reizniece plēš vijoli, nikni "spēlēdama" par sevi un tiem citiem arī.
  • 1
  • 0
Līdzīgi par Spēlēju dancoju
L
Satori.lv Juta Ance Romberga: Guļot divu skudru pūžņu un dažādu krāsu mušmiru ielenkumā: Iestudējums atstāja tādu iespaidu, ka, šķiet, "Spēlēju, dancoju" būtu piemērots aktieru diplomdarba izrādei, jo tas sevī ietvēra gan dejotprasmi, gan dziedātprasmi, turklāt vēl bija nogurdinošs kā skatītājiem, tā aktieriem tieši ar savu rituālo dabu, kas lika atkārtoties atkal un atkal. Šis darbs visnekaunīgāk un redzamāk atsijātu tos, kas spēj izturēt skrējienu un pamanīties vēl noturēt skatītāju uzmanību, no tiem, kas "netur līdzi". Ja jau tāds iespaids radies, tad jau, šķiet, kaut kas tāds ir novērots uz spēles laukuma, un tā patiešām arī ir – Ingas Apines Lelde, Kārļa Neimaņa Tots, Ineses Pudžas vedējmāte un Zemes vēzītis, kā arī profesionālie dejotāji gan ar skanīgo balsi, gan pārliecinošajām kustībām bija tie, kas šo iestudējumu virzīja uz priekšu, taču atpaliekošo skaits bija tik liels (negribu uzskaitīt visus izrādes dalībniekus, taču to ir vismaz 12), ka trim "vilcējiem" ar dažiem palīgiem šis "vezums" izskatījās par lielu. Tāpat šādu spriedumu par iestudējumu liek izdarīt paša Raiņa teksts un pamatojums, kādēļ šajā tekstā tiek savīti "leišu, latviešu, grieķu un ēģiptiešu vārdi un tradīcijas" (citāts no festivāla programmas). Mans personīgais secinājums liek domāt, ka Raiņa mērķis šajā "velnu naktī piecos cēlienos" bijis vienkārši sakombinēt nejēdzīgā kolāžā pēc iespējas vairāk mitoloģiju un simbolu, bet to izmantojums ne mazākajā mērā neietekmē skaidri nolasāmo lugas pamatdomu. Tādēļ es arī gribu apgalvot, ka šī darba iestudējumi bez kāda konkrēta režisora mērķa kļūst par vienkāršu fizisku pārbaudi aktieriem, scenogrāfam, kostīmu māksliniekam, horeogrāfam, jo par muzikālo pavadījumu grupa "Iļģi" ir parūpējusies vismaz vēl turpmāko dažu gadu desmitu iestudējumiem. Arī šis darbs festivālā, protams, ieguva ar savu lokācijas vietu – Laidara teātri "Arēna" Valmiermuižā –, taču spēles laukuma labā pārredzamība, šķiet, neglaimoja vecākās paaudzes aktieriem (piemēram, Dacei Eversai un Inesei Ramutei), kuru vērošana atsevišķās horeogrāfiski sarežģītās ainās radīja pat fizisku diskomfortu man kā skatītājai. Taču var jau būt, ka tādā "velnu naktī piecos cēlienos" piederas gan tādi, kas izceļas ar izcilām vokālām dotībām un ritma izjūtu (te es runāju par subjektīvu iestudējuma centrālo aktrisi Inesi Pudžu), gan tādi, kas atpaliek gan ritmā, gan kustībā, gan vokālajās prasmēs. Jāatzīst gan – ja "Tālavas taurētājā" atstrādātais pedantisms šķita bezdvēselisks un garlaicīgs, tad iestudējumā "Spēlēju, dancoju" brīžam neatstrādātā horeogrāfijas izpilde un neuzticība kolēģiem un spēles laukumam bija par daudz dvēseles un nejaušības momentu. Te jādomā par skatuves "zelta likumu" – haosam ir nepieciešama daudz lielāka precizitāte un vairāk ieguldītā darba nekā sakārtotībai. Festivāla atklāšanā piedalījās ne vairāk par 30 cilvēkiem, kuriem bija tā iespēja izbaudīt ekskluzīvus cienastus no "Valmiermuižas alus" un restorāna "Rātes vārti"...
  • 4
  • 0
gisla
g
Pilnīgi piekrītu! Nu kas liedza uzaicināt kādu jauniešu deju kolektīvu, kas piepildītu šo masu kustību paģērošo horeogrāfiju? Aktieri pieslēgtos pēc vajadzības, nevis divas stundas mocītos, lēkšojot pa plašo laidaru! Ja Johansons nevar meldiņu noturēt, tad vai nu jāliek cits viņa vietā, vai, ja tik neaizvietojams, vismaz deklamē savu tekstu, bet "nedzied"... Un pieprasīt 20 un 28 eiro par Eihes radošajām spazmām... Diezgan nekaunīgi.
  • 6
  • 1
Kritikas šķērsgriezumā
K
Zane Radzobe: Valmierā šosezon neesmu redzējusi visu, bet esmu redzējusi tos iestudējumus, ko teātris šajā sezonā ir “bīdījis” kā savas “parādes” izrādes. Meistars un Margarita (rež. Indra Roga – red.) man likās ļoti pretrunīgs gadījums, es gan īsti negribētu vainot teātri, tā vairāk ir režisores lieta – cienu Rogu par to, ka viņa iestudē izrādi par savām problēmām, bet ne visi materiāli visas problēmas panes. Esmu redzējusi dažus Reiņa Suhanova iestudējumus, tai skaitā Raiņa un Aspazijas diptihu (izrādes Sarkanās puķes un Vētras sēja – red.), kas bija atvests uz Rīgu, un šīs izrādes manī ir raisījušas diezgan lielas bažas. Man liekas, ka Valmieras teātris šobrīd ir saslēdzies tādā kā dūrē un viņiem ir pārliecība, ka viss, ko viņi dara, ir brīnišķīgi un, ja kāds skatās uz lietām mazliet citādāk, tad tas ir tāpēc, ka vēl viņiem sliktu. Man tā liekas problemātiska pozīcija, kas sakņojas diezgan lielās ambīcijās, kurām varbūt ne vienmēr ir segums. Gribētos, lai šis teātris mazliet plašāk paskatītos apkārt, kādā kontekstā viņi dzīvo un kas ar viņiem notiek. Ieva Rodiņa: Piekrītu Zanes domai par to, ka Valmieras teātrim ir jāpaplašina robežas. Manuprāt, teātrim jāpiesaista jauni resursi un jāpaceļ mākslinieciskā latiņa – pirmkārt jau aktieransambļa ziņā, jo līdzās neapšaubāmi talantīgajam Valmieras aktiertrupas kodolam ansamblī ir aktieri, kuri vienkārši tehniski nespēj realizēt visas mākslinieciskās ieceres, un tādās lielformāta izrādēs kā, piemēram, Meistars un Margarita vai Razpļujeva sapņi (rež. Viesturs Meikšāns – red.) tas ir ļoti jūtams. (kroders.lv) Kaut kā dīvaini par Razpļujeva sapņiem, tad nu M.Meijers būtu tas nespējīgais, bet tā saucamais "kodols" tā iekapsulēts, ka viņiem tikai veiksmes? I.Rodiņa varbūt var nosaukt talantīgajā kodolā ietilpstošos un tos aktierus, kuri vienkārši tehniski nespēj realizēt visas mākslinieciskās ieceres? Kas tie par vispārinājumiem, kas tos radījis? Vai tikai kritika pati nav radījusi kodolu, kam vienmēr veiksmes un pārējo trupu, uz kuru var novelt vainu? Kur tad tas ansamblis radīsies?
Bet
B
vienkāršākais taču būtu radīt talantīgo aktiertrupas kodola ansambli, atbrīvojoties no liekā balasta, ne tā? Un tad palūkoties, kādas virsotnes kodols radīs. Kas tās būs par veiksmēm! Vienas vienīgas Spēlmaņu nakts nominācijas, patiesībā pat nominācijas būs liekas, iztiks bez žūrijām, uzreiz balvu īpašnieki. Un nenāktu par ļaunu tieši tāpat kritikas rakstītājus sašķirot. Lai zinām, kuri ir kodols. Un tā visur, visur, visur. Lai ir tikai kodoli. Tad visur būs tikai talantīgie. No lugas lugā teātros, no lomas lomā. Ja tā padomā, kritiku varēs likvidēt kā šķiru. Jo teātros būs vienīgi talantīgie
  • 4
  • 0
Droši nesapratu,
D
vai tad Reinis bija Valmierā vai Rīgā ? Ja Atis atkal kritis daiļrunāšanā bez jēgas, tad Par šiem pantiem vaļā rautiem Dzejnieks pakarams aiz ...autiem. Poēzijas tik daudz, ka saprāts atkāpies, galvenais, ka viss kopā nodēvēts par recenziju. Mārītes Balodes radioruna, banāns un Rozentāls...lidojums ar līmes podu.
Paulas Jēger-Freiman rēgs
P
Vai Latvijā nav to festivālu drusku tā kā par daudz, tā teikt, disproporcionāli iedzīvotāju skaitam un pirkstspējai, kā arī kaut kā disonējot ar vispārējo ekonomisko stāvokli? Vai varbūt es maldos? Varbūt tieši šie nemitīgie festivāli ir tie, kas Latviju finansiāli vēl kaut kā tur virs ūdens? Bet nu - no trešās puses - rūpniecība, lauksaimniecība, zvejniecība ir iznīcinātas, tad jau nekas cits neatliek kā, kā valsts himnā teikts: "ziedēt, dziedāt un laimē diet."
Vārds
V
Vai Latvijā nav to festivālu drusku tā kā par daudz... Manuprāt, ir par daudz. Būtu labi uzzināt, cik finanšu līdzekļu izkūp nepārtrauktajos festivālos. Vai tā ir sponsoru nauda, vai VKKF arī atbalsta? Cik pašvaldības naudas ieguldīts. Nekādi neiet kopā, ka pašvaldībām savus mākslas skolotājus tik grūti algot, bet festivāliem atrodas. Tāpat Rīgas svētkos un salūtos uzšāva gaisā cik? Šķiet, ka tādi finanšu līdzekļi kā kultūrai pēdējos gados, tādi citās nozarēs nav bijuši. Izskatās arī Kultūras ministre D.Melbārde ir apmierināta dzīvot vienos svētkos. Trūcīga valsts, bet tērē kā neprātīgi.
  • 4
  • 0
manuprāt, TIEŠI ŠIE FESTIVĀLI
m
palīdz uzturēt ilūziju, ka ir labi, ciešami. POZITĪVAIS, ja tic, tad arī LABAIS vairojas un pastāv!
  • 0
  • 1
Zāļu Vecis
Z
Kur tad tu nu atkal biji, āziti manu? "Festivāla direktors ir režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs.(-) Viņš ar tēti aizbraucis uz Rīgu pirkt zābakus." AR mājieniem vietu neatstāj, ka tas būtu jāsaprot pārnestā nozīmē. Tātad RS uz vietām nav. "Blaumaņa teksta atskaņojums izrādes sākumā Gundara Āboliņa balsī". Bet solot lieliskumu taču bija rakstīts, ka būs GĀ, ne izteiksmes līdzeklis balss veidā. " vienu – Purva bridējs. Ciltskoks – komponista Kristapa Pētersona slimības dēļ gan neparādīja. "Ak. šīs slimības, ko agrāk dēvēja skaidrā latviešu valodā- "hitrožopostj". Teātra vēsturē aktieri spēlējuši slimi ar augstām temperatūrām un rekvizītu kastu atslēgām uz sirds, tūdaļ pēc tuvu cilvēku aiziešanas mūžībā, ieģipsēti, bet te... Īļģi" jau pasen kā spēlē patukšā agresivitātē, ciltsmātei Reizniecei plēšoties vai pušu un priekšgalā. Supsupsuka " atkritumu konteineri ir būtiska sastāvdaļa izrādes tēlu sistēmā – vienā tādā iekāpj, lai ļautos seksam, un no diviem citiem plūstošās putas nepārprotami simbolizē ejakulāciju.(-) Rozas Liksomas varoņi ir lielākoties depresīvi margināļi, kuri pārņemti ar seksu un dzīvo pašu uzbūvētā deformētā garīgajā telpā.(-) Izrāde jauniešiem – kam īsti? Rezultātā uz izrādi sanāca liels skaits to pašu Kārļa Krūmiņa izrādes apmeklētāju ar visnotaļ maziem bērniem.(-) jauniešu 16–20 gadu vecumā publikā bija maz. Ļoti maz. " "režisors izvirzījis par mērķi procesu, nevis rezultātu" Runāts taču tiek par to procesa daļu, kas paliek aizskatuvē, tad lai paši maksā un paši priecājas. "aktieri izpilda rīkojumus, bet dziļākai jēgai klāt netiek". JA" Suhanovs – neaizbrauks uz Rīgu pēc zābakiem, festivāls būs arī nākamgad." Bet, vai jēgas dziļums arī būs? Nekur un nemaz nerunā par sera KRODERA piemiņas istabas un soliņa likteni. Tik vien dzird,ka vienas naudas jau aptrūcies, bet otrai, kā jau šādam projektam, trūkstot "orkatu"- sānsliežu, piekabju iespēju. Ja nevaru pasēdēt uz soliņa kopā ar Krodera lomas spožāko atveidotāju EvSn, tad brauktspējas pārskatu par labu pensijas apmēriem. Solīts makā nekrīt, ja būtu nobraucis, atpakaļ jau negrieztos gluži ar neko, slātu tik iekšā, būtu vīlies, pārdzīvotu, tagad saku ": Prieks, kur tu rodies!"
aimirsu apjautāties
a
No kāda gan materiāla Krodera soliņš tiks atliets, vai Krodera istabā nevarētu kādu bēgli izmitināt?
  • 3
  • 0
Skaisle
S
Pārsteidz rakstītāja nekompetence, līdz galam lietu (festivāla pasākumu) būtību nesaprašana.
drīzāk jau tendencioza kompetence,
d
kas balstīta uz samiernieciskumu. Maigi izsakoties...Kaut kā tā.
  • 0
  • 0
Tā nu tas ir
T
Kārtējo reizi pierādās M.Balodes nespēja objektīvi novērtēt. Radio likās, ka viņai pietrūks vārdu, lai savu sajūsmu izpaustu. Un par dziedāšanu, ai, ai, ai! Kā TV darbiniecei viņai bija daudz iespēju no sava redzespunkta atspoguļot procesus Valmieras teātrī, par izredzētiem tā aktieriem un režisoriem. Tieši šī teātra "augstajā lidojumā" viņai bija milzīga loma. Lūk, ko nozīmē PR. Pārējiem teātriem tādu slavinātāju nebija. Šis tas ir izmainījies. Un labi ka tā. Vienkārši godīgāk pret citiem teātriem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja