To vienā elpas vilcienā izstāsta lieliskā aktrise Indra Burkovska. Izrādi papildina krāšņi tērpi un scenogrāfija - scenogrāfija un kostīmi - Zigrīda Atāle.
Klasiskā mūzika un videosižets ar spāņu dejotājas Tamāras Rojo (Tamara Rojo) dejoto Aisedoru Dunkani.
Izrādes laikā var iepazīt ne tikai Aisedoras Dunkanes personīgo un radošo dzīvi, bet arī sastapt daudzas 19./20. gadsimta mijas personības - Sergeju Jeseņinu, Bernardu Šovu u.c. Iepazīt šo pretrunīgo laikmetu, kas daudzējādi izmainīja izpratni par mākslu un kultūru un sāka novitātes, ko izmantojam vēl šodien.
"Es ticu, ka ikviena cilvēka mūžā ir sava garīgā līnija, augšupejoša līkne, un viss, kas pieder pie tās un to stiprina, ir mūsu reālā dzīve – pārējo var pielīdzināt pelavām, kuras atbirst mūsu dvēselei attīstoties. Man šāda garīgā līnija ir Māksla. Esmu pazinusi divus motīvus – Mīlu un Mākslu. Un itin bieži Mīla iznīcinājusi Mākslu, un gandrīz vienmēr Mākslas valdonīgais aicinājums ir pielicis punktu Mīlai. Starp Mākslu un Mīlu nevar būt ne saskaņa, ne saprašanās. Tikai nemitīga cīņa. Mana dzīve – mana dzīve tātad veltīta tām abām," reiz teikusi Aisedora Dunkane.
Aisedora Dunkane bija viena no tām, kas 19./20.gadsimta mijā radīja jauno dejas virzienu - tērpusies puscaurspīdīgā grieķu tunikā, ar savu deju viņa atjaunoja kopš antīkajiem laikiem aizmirstībai nodoto ķermeņa un dvēseles harmonijas ideju. Šodien laikmetīgajai dejai raksturīga sava filozofija un kustību māksla – deja veido sižetu, kas rodas, savienojot vairākas kustību formas – dejas improvizāciju, kontaktimprovizāciju, jogu, pilates, u.c.. Mūsdienu deja ietver citādu kustību filozofiju nekā klasiskā deja – mūsdienu deja tiecas uz anatomiski pareizām kustībām, izmanto fizikas likumus, lai dejojums būtu pēc iespējas ergonomiskāks un plūstošāks.