Moža, dzīvīga, vella pilna. Intervijās viņa deva sulīgus uzmundrinājumus, kā atstumt no acīm nošļukušās, bēdu pielijušās ēzelīša ausis un turēt degunu vienmēr gaisā. Ne velti žurnāliste Tekla Šaitere dubultinterviju Dienā 2012. gadā ar Veltu Skursteni un viņas dzīvesdraugu Visvaldi Lāci bija nosaukusi Nenolaižas līdz ņerkstēšanai. Tobrīd aktrise tikko bija beigusi filmēties Džimlai rūdi rallallā.
Velta Skurstene dzimusi 1930. gada 19. decembrī Talsos. 1951. gadā viņa pabeidza Natālijas Draudziņas ģimnāziju Rīgā un iestājās Valsts Teātra institūtā. No 1956. līdz 1958. gadam Skurstene strādāja Valsts Leļļu teātrī. No 1958. līdz 1989. gadam – Valsts Jaunatnes teātrī. Paralēli darbam teātrī viņa piedalījusies dažādos iestudējumos un raidlugās Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Daudziem atmiņā ir viņas attēlotais skursteņslauķa zēns Gustiņš, Bokas jaunkundze Brālītī un Karlsonā, Buratino, kā arī Sietiņienes loma filmā Dāvana vientuļai sievietei. Aktrise Latvijas teātra vēsturē bija pazīstama kā talantīga puiku atveidotāja. "Aktrises kalsnais augums, paasais balss tembrs – visa viņas personība labi piederējās zēniem pusaudža vecumā," secināts Valentīnas Freimanes, Lilijas Dzenes un Līvijas Akurāteres grāmatā Latviešu padomju teātra vēsture. "Viņa bija patiess un aizrautīgs Heks – Toma Sojera uzticīgais biedrs, kas likās mazliet komisks savā prātvēderībā, mazliet skumīgs savā pāragri gūtajā rūgtajā dzīves pieredzē –, mazais parīzietis Gavrošs, Induļa jaunākais brālis Zuks. Savu nekrietno izturēšanos pret draugiem rūgti nožēloja Pāvilielas puika Gerebs." Velta Skurstene ir atveidojusi arī paštaisno un sauso inspektori Anitu Gunāra Priedes lugas Trīspadsmitā iestudējumā.
Teātra vēsturnieks Jānis Siliņš atvadvārdos Latvijas Radio atklājis, ka viņam, uzzinot par Veltas Skurstenes aiziešanu mūžībā, pirmām kārtām nākusi prātā aktrises 1976. gadā atveidotā Melnā Māte Raiņa lugas Zelta zirgs iestudējumā. Tagad, Siliņa vārdiem, Melnā Māte "ir paņēmusi aktrisi un personību, kura varēja būt visāda – varēja spēlēt meitenes un puikas, visdažādākos dzīvniekus, tintes trauciņus, sievietes, mātes, vecāsmātes un dāmas – ārkārtīgi plašā spektrā!
".
Savulaik Velta Skurstene sadarbojās ar skaņu ierakstu firmu Melodija, ierakstot lugas un pasakas bērniem.
Pēdējos gados Velta Skurstene īpaši popularizēja ventiņu dialektu un arī runāja tajā. Mairitas Balodes rakstā Es nožēloju tos, kuri nav dzimuši Talsos laikrakstā Talsu Vēstis aktrise iestājusies par dzimto dialektu: "Nav jau smukākas pilsētas par Talsiem, nav jau skaistākas! Nu labi, es zinu, ka Kandava ir Kurzemes Šveice, bet Talsi ir Kurzemes pērle! (..) Mamma audzināja piecus bērnus, un tēvs strādāja par lopu dzinēju, dažreiz ar bānīti, dažreiz kājām dzenot uz Rīgu. Mans tēvs dzimis Serbijā. Es i serbs, un tad iedomājies, kā mans tēs runaj. Kad viš atbrocs uz Talsem un ar sav serb akcent runej vēl pa tāmniecisk, tad tā bij tād buķet, ka nenoklaustes! [..]. Bet ro, kas mān satriec. Es saprot, ka skole jārune pareiz, un nevar tok stiept un vilkt to vārd, bet tas valod iet pazuš’nā, viš nav dzīvs. Ja bērniņ save starpe nerunā tā kā vajag, ko viš iemācīses? Vo tā nav? I tok!"
Tāmisko dialektu Velta Skurstene popularizēja un cēla godā daudzos radioraidījumos un pasākumos.
Atvadīšanās no aktrises Veltas Skurstenes notiks 17. novembrī no plkst. 11 līdz 12 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.