Viņa norādīja, ka Kultūras ministrija (KM) ir aicinājusi VKKF Padomi paplašināt mērķprogrammu profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalstam kultūras mantojuma nozarē, paredzot, ka uz atbalstu programmā varēs pretendēt arī akreditētie privātie muzeji, kas līdz šim muzeja darbības nodrošināšanai saņēmuši KM dotāciju.
Skuja klāsta, ka VKKF Padome stratēģiskajā sēdē ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu par programmas paplašināšanu un par papildu finansējuma pārdalīšanu minētajam mērķim. Patlaban tiek precizēts nolikums šim konkursam.
Šajā pašā termiņā varēs iesniegt pieteikumus vēl divās VKKF programmās, un tās ir stipendijas jaunrades veicināšanai un atbalsts valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem. Visās trīs programmās rezultāti būs zināmi pēc 19.decembra.
VKKF pārstāve atzīmē, ka programmu nolikumus un budžetu apstiprinās kādā no nākamajām VKKF Padomes sēdēm līdz ar VKKF nākamā gada budžeta apstiprināšanu.
Kā iepriekš informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, lai visiem Latvijas akreditētajiem privātajiem muzejiem radītu vienlīdzīgus, taisnīgus un caurskatāmus nosacījumus valsts budžeta finansējuma saņemšanai, atbalsts ir administrējams VKKF programmas veidā, par finansējuma piešķiršanu tāpat kā citās kultūras nozarēs lemjot profesionālu ekspertu komisijai pēc iepriekš nodefinētiem un visiem zināmiem projektu vērtēšanas kritērijiem.
Plānots, ka 2025.gadā finansējums kultūras nozaru projektu īstenošanai VKKF programmās provizoriski pieaugs par 1,6 miljoniem eiro, palielinoties ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa.
Par KM lēmumu uzticēt finansējuma sadali VKKF bažas publiski ir paudusi Lipkes memoriālā muzeja direktore Lolita Tomsone, Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite, Latvijas Mākslinieku savienības muzejs, kā arī muzeja un pētniecības centra Latvieši pasaulē valde.