gadu beigās un 70. gados, kad autors savu mākslu integrēja pilsētvidē. 1968. gadā viņš Parīzē izvietoja 200 strīpainus plakātus, divus gadus vēlāk 140 metrostacijās atkal parādījās līdzīgi 140 anonīmi plakāti - šīs akcijas izpelnījās publikas uzmanību un interesi. Vēlāk viņa izteiksmes līdzekļu vidū parādījās arī ģeometriski krāsu laukumi. Izmantoto materiālu vidū ir papīrs, stikls, spoguļi utt.Darbošanās „īstajā dzīvē" Birēnu aizrāvusi visu viņa radošās darbības laiku. Zinot, ka mākslinieka iecīnītā zona ir vēsturiski arhitektūras objekti, nešķiet pārsteidzoši, ka šoreiz par viņa mākslas „virsmu" kļuvis Pikaso muzejs (kādreizējā École des Métiers d'Arts, kur mākslinieks savulaik studēja gleziecības nodaļā) Parīzē, kura vadība publiski deklarējusi vēlmi integrēt laikmetīgo mākslu savas institūcijas dzīvē. Arī šoreiz viens no manipulāciju objektiem ir Birēna tik iemīļotie logi, kuri izdekorēti ar regulāriem kvadrātiem spilgtās krāsās. Gigantiskā alumīnija siena, kas sadala ēku divās daļās, norobežojot ēkas labo spārnu, demonstrē mirāžu, kuru rada „izkrāsotās" fasādes atspulgs. Savukārt ēkas iekšienē interjerus izskaistina no ārienes ieplūstošā krāsainā gaisma.
Raksts tapis sadarbībā ar: ANOTHERTRAVELGUIDE.LV