Pēdējā laikā nudien šķiet, ka latviešu mūzikā ir iestājies panīkums. Ne nu gluži tā, ka vispār nekā vairs nav, jo pa pagrabiem un nelieliem koncertiem joprojām var salasīt labas grupas, bet nekā tāda, lai atkārtos žoklis un gribētos izsaukties, ka šī grupa vismaz uz mirkli šķiet labākais, kas Latvijā ir un tuvākajā nākotnē par viņiem nāksies dzirdēt vēl un vēl. Protams, protams — te nav nekāda Londona un jebkas, kam kaut kas līdzīgs jau izsities tur, netiks mūsu klausītāja sagrābts un apžļembāts kā ledene, kuru pat izpļaut nav vajadzības, jo tā gluži vienkārši izkūst, atstājot tukšu neko. Pie mums joprojām ir Latvijas klimats, kurš, iespējams, ietekmē ne vien mūziķus un viņu izpausmes, bet arī klausītāju gaumi, kas diktē pieprasījumu. Ir arvien vairāk grupu, kas ar savām skatuves darbībām spēj aizraut publiku — nupat pagājušajā nedēļas nogalē Liepājā kluba Fontaine Palace konkursa Flashlight finālā sacentās četras grupas un visas spēlēja aizrautīgu rokenrolu, no kurām pēc žūrijas vienprātīga lēmuma galveno balvu saņēma "Rebel Yell". Jā, jā — viņu nosaukums ir tieši tāds pats kā Billija Aidola populārākajai dziesmai, bet mūzikā viņi iedvesmojušies no septiņdesmito gadu hārdroka nevis pankiem un disko kā Aidols. Klasiskā rokenrola vilnis pasaulei pāri jau pārgājis, un nu jau arī visas pasaules pagrabos sakarinātajām disko bumbām pa kādam spoguļfragmentiņam jau lupinās nost, bet Latvijā nekā tāda joprojām nav. Ja jau man par labākajām Latvijas mūsdienu disko grupām jānosauc "Satellites LV" vai "Inokentijs Mārpls", tad šeit kaut kas nav īsti lāgā.
Lai kā arī būtu, prieks, ka sākusies Latvijas festivālu sezona — pēc aizvadītā "Fonofesta" Cēsu rajona Uplandos jau no šīs ceturtdienas sāksies Fonteina Festivāls tajā pašā jau pieminētajā klubā un tā apkaimē ar panku klasiķiem "Sham 69", blūzroka veterāniem "Ten Years After" un regeja klasiķi Džimiju Klifu. Manas intervijas ar visiem trim lasiet šīs nedēļas Dienās, bet tiekamies pavisam drīz Liepājā!