c. Grāmatas eseju autori ir ne vien mākslas pētnieki, bet arī dzejnieki, rakstnieki un filozofi – viņu vidū Pauls Bankovskis, Jānis Borgs, Anda Kļaviņa, Solvita Krese, Ieva Lejasmeijere, Alise Tīfentāle, Sergejs Timofejevs, Māra Traumane, Vilnis Vējš. “ Šis ir pirmais almanaha tipa izdevums par jaunākā perioda mākslu Latvijā, koncentrējoties uz desmitgadi, kas bija radikālākā robežšķirtne Latvijas laikmetīgās mākslas dzīvē – kad tajā mainījās institucionālais aparāts, kad tā tika iemesta globālajā mākslas telpā un mākslinieku darbībā ienāca stratēģijas, kas bija paradigmatiski atšķirīgas no iepriekšējā laika un konteksta,” jauno izdevumu raksturoja E.Hermansone. Izdevuma sastādītāja un redaktore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska. Tās dizaina autors ir mākslinieks Kristaps Epners. Grāmata ir bilingvāla – latviešu un angļu valodā, ar vairāk nekā 300 attēliem 565 lappusēs. Latvijas grāmatnīcās izdevums “90tie. Laikmetīgā mākslas Latvijā” būs atrodams no jūnija sākuma. Vienlaikus ar grāmatas izdošanu LMC Ofisa galerijā līdz 28. maijam skatāma izstāde “90tie CITĀM ACĪM”, kurā redzamas Latvijas 90to gadu kultūras un sociālās parādības starpnozaru skatījumā, atgādināja E.Hermansone. Mākslas darbus radījuši vai 90tos gadus raksturojošus artefaktus izstādei izvēlējušies dažādu radošo jomu pārstāvji - Zaiga Gaile, Andris Frīdbergs, Ivars Mailītis, Inese Mailīte, Māris Gailis, Andra Neiburga, Dambis (Raimonds Lagimovs), Uldis Gedra, Jānis Daugavietis, kā arī studijas “Lokomotīve” arhivāri. Izstāde rosina izprast 90to dekādes ietekmi uz aktuālajiem mākslas un sabiedrības procesiem mūsdienās un ļauj katram apmeklētājam radīt pašam savu 90to esenci. LMC Ofisa galerija atrodas Alberta ielā 13; atvērta katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 19.00.
Izdota grāmata “90tie. Laikmetīgā māksla Latvijā”
Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) izdevis grāmatu “90tie. Laikmetīgā māksla Latvijā”, informēja LMC pārstāve Elīna Hermansone.Rakstu krājums palīdzēs iepazīsties ar nozīmīgākajām 90. gadu mākslas norisēm Latvijā, līdzās pētnieciskiem rakstiem vienlaikus tiek atklāta subjektīvā vēsture: nozīmīgu tā daļu veido sarunas ar māksliniekiem, kuratoriem un citām radošām personībām – Andri Breži, Helēnu Demakovu, Miķeli Fišeru, Gintu Gabrānu, Leonardu Laganovski, Sarmīti Māliņu, Ojāru Pētersonu, Miervaldi Poli, Juri Poškus, Laimu Slavu, Oļegu Tillbergu, Kasparu Vanagu, Edgaru Vērpi u.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.