Rīgā līdz izstādes noslēgumam būs skatāms Ludviga van Bēthovena (1770–1827) nošu manuskripta oriģināls un viņa drauga Talsu mācītāja Karla Ferdinanda Amendas (1771– 1836) fotoportrets.
Vīnes augsto aprindu pārstāvji XVIII gadsimta beigās un XIX gadsimta pirmajā pusē apveltīja Bēthovenu ar uzmanību un dāvāja viņam atbalstu, kas īpaši svarīgi bija daiļrades sākumā. Starp viņiem bija arī Vidzemes muiži īpašnieki grāfi Brouni. Novērtējot mecenātu devumu, Bēthovens veltīja viņiem mūziku. No 1795. līdz 1803. gadam grāfiem Brouniem sarakstīti vairāki skaņdarbi. Manuskripts vienam no tiem – dziesmai Paipalas kliedziens/Der Wachtelschlag (1803) balsij un klavierēm ar Zāmuela Frīdriha Zautera (1766–1846) vārdiem – tagad būs apskatāms LNB. Grāfs Johans Georgs fon Brouns (1767–1827) bija krievu militārās misijas brigadieris, dzimis Rīgā, precējies ar diplomāta barona Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla meitu Annu Margarēti (1769–1803). Viņa bija muzikāli apdāvināta, kādu laiku Bēthovena skolniece Vīnē.
Savukārt otrs jaunais eksponāts būs Bēthovena drauga, Talsu mācītāja un vijolnieka K. F. Amendas fotoportrets, kas Bēthovena mājas-muzeja kolekcijā ir kopš 1892. gada kā dāvana no teologa mazdēla Teodora Debnera (1835–1919), kurš savukārt to mantoja no savas mātes Luīzes Karolīnes (starp 1770 un 1830). Bēthovens un Amenda iepazinās Vīnē 1798. gada vasarā un tikās līdz 1799. gada rudenim, pēc tam draudzīgās saites turpinājās vēstulēs.
Gan manuskriptu, gan portretu Latvijā nogādās Bēthovena mājas-muzeja kolekciju kuratore Jūlija Ronge. Viņa studējusi muzikoloģiju un vēsturi Vircburgā un Parīzē un ieguvusi doktora grādu Berlīnes Tehniskajā universitātē, aizstāvot pētījumu par Bēthovena studijām pie Jozefa Haidna (1732–1809), Johana Georga Albrehtsbergera (1736–1809) un Antonio Saljēri (1750–1825). Kopš 2002. gada viņa strādā Bēthovena mājā muzejā, kas ierīkotā ēkā, kurā dzīvojis komponists. Tur atrodas pasaulē lielākā kolekcija par Bēthovenu, viņa dzīvi un daiļradi.
Izstāde Bēthovens. Orbītas ir veltīta Bēthovena 250. dzimšanas dienai, ko visa pasaulē plaši atzīmēja 2020. gadā. Tās saturs balstīts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesores Lolitas Fūrmanes pētījumā par Bētohvena mūzikas nozīmi Latvijā dažādos laika periodos. Izstāde aplūkojama LNB darba laikā līdz 28. novembrim.
Informācija par izstādi ir atrodama šeit.