...Ne tikai ūdensrozes zied. Vecpiebalgas novada pašvaldība un sadarbības partneri no Mūzikas nama Daile saiešanā slātaviešu garā Vecpiebalga atver durvis jau sesto reizi novada iedzīvotājiem un viesiem piedāvā īpašu kultūras pasākumu programmu. Šogad – no 26. līdz 30. jūlijam. Novada iedzīvotājiem šī ir iespēja apmeklēt kvalitatīvus un brīnišķīgus koncertus, kas parasti pieejamāki ir Rīgā un lielākajās pilsētās. Vecpiebalgā uzstāsies Daumants Kalniņš, Raimonds Pauls, Jānis Lūsēns u. c. Cenu politika festivālā ir ļoti draudzīga, bet tā nosaukums ir īpašs aicinājums braukt ciemos viesiem no citām Latvijas malām.
Viena no festivāla organizētājiem ir Līva Grudule, Piebalgas muzeju apvienības Orisāre vadītāja. Apvienība nodēvēta vienā no aizmirstajiem vēsturiskajiem muižas un novada nosaukumiem, kas minēts gan vēstures avotos, gan Kaudzītes Matīsa grāmatā Vecpiebalga. Orisāres vārds mantots no vissenākajiem Piebalgas iedzīvotājiem somugriem – lībiešu un igauņu senčiem. "Muzeju apvienība ceļ gaismā īsti neapzinātu un aizmirstu šīs vietas vēstures daļu un godina tās pirmos līdumniekus," teic L. Grudule.
Stāstot par festivāla norisēm, viņa katru dienu sadala daļās – koncerti vakarā, bet pa dienu atvērti visi pieci Vecpiebalgas muzeji, un tos nesteidzīgi var apskatīt pamīšus ar atpūtu dabā, sporta aktivitātēm. "Katru gadu svētkiem tiek iedots kultūrvēsturiskais pamats. Trešdien notika tautastērpu skate ar Aijas Jansones stāstījumu par to gatavošanu, valkāšanu," stāsta L. Grudule. Tautastērpu godināšana, kas ieskandināja Vecpiebalgas svētkus, ir tradicionāla, bet gadā pirms lielajiem Dziesmu svētkiem notiek pašu darināto tautastērpu konkurss, to izstāde būs skatāma līdz pat septembrim.
Visus allaž sajūsmina padomju retroauto brauciens (piektdien, 28. jūlijā). Tā maršruts ir Vecpiebalga–Alauksta estrāde–Taurene–Dzērbenes lidlauks–Dzērbenes Augstais kalns, kur vakarā plkst. 21 notiks arī teatralizēts dziesmu un deju koncerts padomju laika stilā Mana dzimtene jaukā. "Mums tāda slavena novadniece – Marianna Okolokolaka, ap ko tie notikumi vijas. Bet galvenokārt tas ir stāsts par dižo piebaldzēnu Paulu Putniņu un viņa lugu Ar būdu uz baznīcu, kurai šogad aprit 30 gadu. Tā ir tuvā pagātne, kas daudziem vēl ir atmiņā. Un, kā smejies, žigulīši, moskviči vēl daudziem glabājas garāžās. Tas ir jautri un izklaidējoši – neslavinot padomju laikus, bet atceroties kopīgi piedzīvoto,: skaidro L. Grudule.
Ar Piebalgu saistās arī Ķenča vārds. "Ķenci veiksmīgi izmanto Jaunpiebalga – lai būtu pēc tiesas un taisnības un lai Jaunpiebalgai ar Vecpiebalgu nav jākaro… Taču gan jau Ķencis ieklīdīs arī pie mums sestdien, 29. jūlijā, Amatnieku tirgū," informē L. Grundule.
Pilna svētku programma – www.vecpiebalga.lv.