Kafkas skandalozās neķītrības

Sašutuši vācu akadēmiķi apsūdz Houzu par puritānismu, sensacionālismu un pat antisemītismu. “Houzss ir devis mums skatu caur atslēgas caurumu uz Kafku ar nolaistām biksēm ... taču saukt ilustrētos žurnālus, kurus viņš abonēja par smago pornogrāfiju, ir tāpat kā salīdzināt Heinriha Heines poēmu ar McDonald's reklāmu,” žurnāla “Spiegel” tiešsaistes versijā raksta Anjana Šrivastava, Kafkas pētniece, saucot Houzu par svētuli. Viņa saka ka viņš ir padarījis sevi par “naida sludinātāju” Kafkas pētnieku aprindās. Savā grāmatā Houzss mēģina graut dažus no mītiem, kas ir veidojušies ap Kafku. Autors norāda, ka Kafka visumā ir raksturots kā drūms, melanholisks tips, teju svētais, kas ar pravietiska nemiera pilnām acīm lūkojas no melnbaltajā bildēm. Tas ir rakstnieks, kas savā testamentā pavēlējis, lai viņa darbus iznīcina un savas dzīves laikā bijis nenovērtēts, garlaicīga ierēdnieciska darba un tirāniska tēva sagrauts. Šis Kafka bija pravietis, kam nerūpēja par to kā viņa darbus uztvers publika. “Tie ir K-mīta stūrakmeņi,” raksta Houzss savā grāmatā, - “Diemžēl tās ir muļķības.”Houzs, kas ir desmit gadus pētījis un pasniedzis par Kafku, uzstāj,  ka viņš nav bijis “vientuļš Centrāleiropas Nostradamus”. Tā vietā Kafka dzīvojis ar saviem vecākiem un strādāja visai ērtu darbu (gada alga par sešu stundu darba dienu – aptuveni 58 tūkstoši latu), kas deva viņam daudz brīvā laika rakstīšanai. Patiecoties saviem literārajiem sakariem, viņš vinnēja lielu literatūras prēmiju jau nedaudz pēc trīsdesmit gadu vecuma. Turklāt viņš arī nebija gluži nezināms savā dzīves laikā – viņš vairākkārt pieminēts Prāgas presē. Houza Kafka ir viltīgs, jautrs, pasaulīgs vīrs, kam patika socializēties ar saviem daudzajiem draugiem, reizē apmeklējot kādu prostitūtu un lasot pornogrāfiskus izdevumus. Kritiķi arī noraida Houza apgalvojumu, ka Kafka glabāja savu pornogrāfiju aiz atslēgas seifā savā grāmatplauktā, sakot, ka tā vietā seifā bija naudas krājumi, kurus viņš slēpa no savas ģimenes.Leģendārais vācu Kafkas kritiķis Klauss Vāgenbahs, kas ir publicējis vairākas izklaidējošas grāmatas par Prāgas rakstnieku un minēja pornogrāfiskos attēlus jau grāmatā, ko viņš publicēja 1958.gadā, avīzei “Frankfurter Allgemeine” par Houzu komentēja, - “Tas ir kaut kāds idiots... kas neko nezina par Kafku, bet raksta it kā zinātu.”Rainers Stahs, Kafkas biogrāfs, sacīja, ka ažiotāža, kas aptver grāmatu, bija “neticams mārketinga triks”. Neviens nekad nav teicis, ka Kafka ir šķīsts, bet tā dēvētās “pornogrāfiskās” bildes bijušas vien tik kā “rotaļīgas reprezentācijas, dažas stilizētas kā karikatūras”. Houze pētījuma fokusā ir bildes, kam viņš uzdūrās Britu bibliotēkā Londonā un Oksfordā. Tie ir pornogrāfiski attēli, ko Kafka abonēja esot divdesmitgadnieks, tostarp, ezim līdzīgs radījums, kas piekopj dzimumaktu ar sievieti, briesmoņi, kas ar savām ķetnām grābj sievietes krūtis un bērns, kas lien ārā no atgrieztas kājas. Houzs, Oksfordas absolvents, kas universitātē māca radošo rakstīšanu, saviem kritiķiem iebilst, sakot, ka neviens no viņiem nav lasījis viņa grāmatu un apsūdz viņas par “cenzūras konspirācijas” īstenošanu. Viņš norāda, ka nevienu brīdi nav apgalvojis, ka ir atklājis Kafkas tieksmi uz pornogrāfiju un bordeļiem. Tā vietā viņš ir pētījis, kādēļ Kafkas pētnieki ir izvēlējušies šo tēmu ignorēt. “Mēs runājam par rakstnieku, kura psihi eksperti ir tik centīgi mēģinājuši atšifrēt. Meklējot atslēgu, viņi ir studējuši katru memorandu un apdrošināšanas ziņojumu, ko viņš ir rakstījis. Taču viņi ir izvēlējušies neatklāt šo neapšaubāmi ļoti tumšo lietu,” Houzs norāda laikrakstam “The Guardian”. Taču vismaz viens vācu kritiķis ir izrādījis prieku par Houza grāmatu. “Mēs esam sašauti un saniknoti, taču tai pat laikā priecīgi,” laikrakstā “Die Welt” raksta Ulrihs Veincierls, - “Beidzot šis literatūras svētais ir kritis no pjedestāla un ir tikpat lielā mērā grēcīgs, kā jūs vai es.”