Karš. Auksts un skaists

Tāpēc ne vārda par Karību krīzi, kas pasauli 1962.gadā teju nostādīja reālas iznīcības priekšā, ne par teiksmām apvīto kukurūzas papa Hruščova tupeles dauzīšanu pa ANO sēžu zāles tribīni (kurpe, citstarp, bija ražota Lielbritānijā) un ne par to, kā vienas nakts laikā Berlīnē uzcēla mūri - šo "aptaustāmāko" aukstā kara simbolu, kas ne tikai izšķīra vienas nācijas ģimenes, bet arīdzan tik strikti pasaulē novilka robežu starp brīvību un demokrātiju (Rietumberlīni) un totalitārā režīmā iesprostotu nebrīvi (VDR un "pārējo soclēģeri"). Staļina baroka stils Tikmēr Londonā, Viktorijas un Alberta muzejā (sk. www.vam.ac.uk.), līdz pat nākamā gada 11.janvārim aplūkojama nule atklātā gigantiska tematiskā ekspozīcija Aukstā kara modernisms - Dizains 1945-1970/Cold War Modern: Design 1945-1970 - izstāde, kas ar britiem raksturīgu melnā humora distancētību ļauj praksē iepazīt divu pasauļu - kapitālistiskās un sociālistiskās - priekšmetisko vidi, tās milzu atšķirības un, kas paradoksāli, līdzības, kaut arī šī sāncensība izpaudusies palaikam komiskās norisēs. Tā, piemēram, izstādē citēti PSRS ģenerālsekretāra Ņikitas Hruščova plātīgie vārdi ASV prezidentam Ričardam Niksonam, kad tas 1959.gadā bija ieradies Maskavas Sokoļņiku parkā atklāt "atkušņa parādes" liecinieci - izstādi Amerikas dzīve - un demonstrēja pēc pēdējās tehniskās modes aprīkotu virtuves iekārtu: "Nu un tad? Pie mums virtuves nav sliktākas!" Jo viens no iespaidīgākajiem aukstā kara ieročiem bija... tautais pieejamās plašpatēriņa preces! Izstāde tapusi četru gadu darbā (tā turpina VAM tematisko izstāžu sēriju, ko aizsāka 2006.gadā plašu popularitāti guvusī Modernisms - veidojot jauno pasauli, 1914-1939/Modernism: Designing a New World 1914-1939), un tajā savus "preču dizaina paraugus" labprāt VAM aizdevuši ASV, Kubas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas un arī Krievijas ievērojamākie muzeji, kopumā eksponāti no 21 valsts. No Maskavas, piemēram, uz Londonu aizceļojuši divi V. Ščuseva arhitektūras muzeja meistarstiķi - 3x4 metru glezna ar Maskavas Pionieru pils ēku tipiskajā "Staļina baroka stilā" (tā arī neuzceltu!) un četrus metrus augsta precīza Ostankinas televīzijas torņa kopija - makets. Deivids Kroulijs, visas izstādes kurators, šo televīzijas torni sauc par "lieliskāko aukstā kara dizaina simbolu", turklāt norāda, ka tā arhitektūras veidols pamatoti pieskaitāms pasaules XX gadsimta dizaina paraugiem. No Ņujorkas modernās mākslas muzeja savukārt atceļojis pirmais stikla/betona debesskrāpja makets (1951) un gozējas iepretim Ostankinas "raķešveida zīmulim" un tā sauktajām 40.gados kā sēnēm pēc lietus tapušajām "Staļina kūkām" - tipveida augstceltnēm, kādas piemēru var redzēt arī Rīgā - Kolhoznieku nama jeb Zinātņu akadēmijas izskatā (šādas "tortes" partijas direktīvas kārtā tika uzceltas katrā no 15 PSRS republikām un pacentās pat dažas socvalstis - piem., Polijas galvaspilsētā Varšavā analoga "kūka" tagad pārveidota par šiku Hilton viesnīcu - laba ideja Rīgai!). Dizains - ideoloģisks kaujas atribūts Pēckara brūču ārstēšana un atgriešanās normālajā dzīvē - tā varētu raksturot ideju, kādēļ ar tādu entuziasmētu dedzību "uzvarējusī" un "zaudējusī" pasaule steidza atjaunot un jaunradīt savu zemju ekonomiku, sadzīvi, kultūru, pie viena gluži kā sportā demonstrējot katra savas puses pārspēku. Cīņa reizēm notika, kā saka, uz dzīvību un nāvi - vajadzēja ne tikai pilnībā no jauna uzbūvēt karā no zemes virsmas noslaucītās pilsētas (Roterdama, Varšava, Drēzdene, Frankfurte, Staļingrada...), un katrā zemē pilsētplānotāji - kāda sakritība! - centās sekot XX gadsimta ievērojamā modernista Lekorbizjē prakstiskā konstruktīvisma stilā ieturēto "māju - kastīšu" paraugam. Nav brīnums, ka 50.gadu arhitektūrā atšķirības starp sociālisma un kapitālisma valstu pilsētām gandrīz nivelējušās. Daudz radikālāks ir atšķirību demonstrējums sadzīves dizainā, vieglās rūpniecības preču klāstā, bet - jo sevišķi - kultūras sfērās (sevišķi, ja zinām, ka krievu kino drūmais ģēnijs Andrejs Tarkovskis, filmējot savu "kosmisko ceļojumu" Solaris, dikti apskauda Stenlija Kubrika šedevra 2001: Kosmiskā odiseja izsmalcināto futūristisko dizainu - apskauda tieši tehnisko iespēju realizācijas mērogu jeb, prasti sakot, ieguldītās naudas kvantuma dēļ). Dizains kā ideoloģiskās kaujas atribūts - šādus "sockap" sistēmu sacensības piemērus izstāde sniedz pārpārēm: kur "viņiem", amerikāņiem, atombumba, tur "mums" - sputņiks, šis joprojām lietotais vārdiņš - internacionālisms. Viņi, jeņķi, uzkāpj uz Mēness, mēs - vai ik mēnesi plivināmies pašā Kosmosā. Viņiem stiklbetona debesskrāpētāji, mums - gotiskas "garīgās" arhitektūras augstceltnes/baznīcas proletariāta masu lietošanai. Vāciešiem - spocīgais vienvietīgais sudraba automobilisamfībija Meseršmits kā "pūstošā kapitālisma nožēlojama individuālisma rādītājs", tikmēr soclāģerī - miniatūrie trabanti un zaporožeci, kuros var papūlēties un veselu ģimeni satupināt! (Tiesa, aiz dzelzs priekškara palika slēpta informācija, ka mazas rotaļīgas automašīnītes tapa katrā sevi cienošā Eiropas valstī - fiati, folksvāģi u.c. - tikai kapitālismā tie bija aprīkoti ar cilvēcisku komforta līmeni.) Plakāti - vienādi kā olas Tajā pašā laikā pārsteidz, ar kādu baisu pārliecību abās divās Eiropas ideoloģiskajās nometnēs un pat tālajā Amerikā un Japānā ļaudis pārņēma jauna paranoja - visur pavisam reāli gatavojās jaunam karam: izstādē redzami individuālie un kolektīvie bumbu patvertņu, veselu pazemes pilsētu paraugi, momentā uzslienami kupoli, kas privātmājiņu pasargātu no pirmās bumbas trieciena. Šoreiz - atomkarā. Tāpēc katrā valstī - plakāti ar virs zemes izdīgušu atomsēni. Un katram apzinīgam pilsonim mājās "zāļu skapītī" - pa gāzmaskai. Bet šausmām pa vidu - krāsaini un jautri plastmasas, šī veselu trīsdesmit gadu pasaules modes materiāla, krēsli, spaiņi, karotes un peldriņķi. Celofāna, neilona, krimplēna un citas "neelpojošas" sintētikas vakartērpi kā sevišķs šiks, un kur nu vēl kliedzoši sintētiskās anilīnkošās parūkas, ko "uzģērbt" pa virsu dabiskai skaistai "naturālo" matu rotai! Un turpat blakus - aģitācijas plakāti, cik "viņu" dzīvesstils ir "fui", kamēr "mūsu" - vienīgais veselīgais un pareizais. Plakāti - vienādi kā olas abās karojošajās pusēs. Kapitālisma un sociālisma sistēmu aukstajā, skaistajā karā.