Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kas glabājas režisora arhīva maisā? Notiks ieskats Pētera Krilova daiļrades laboratorijā un noslēpumos

"Jubileja man jau sen ir garām, un dzīvoju tik uz priekšu, bet Kinematogrāfistu savienībai likās, ka kaut ko tomēr vajadzētu organizēt – tādu kā rezumējumu, atskaiti. Viņiem jau tā rūpe par pensionāriem jātur," smaidot teic Pēteris Krilovs. Šovakar plkst. 18 kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē notiks sarīkojums Pētera Krilova arhīva maisa atvēršana.

"Veidojot dokumentālās filmas, gadās, ka lieliski kadri, sižeti bieži vien netiek izmantoti un paliek arhīvā. Latvijā tagad maisu cilāšanu varētu saukt par izpriecu biznesu. Nu ko? Arī es varētu piedalīties ar saviem maisiem!" Pēteris Krilovs joko.

Ja katrā maisā kārtotu materiālus strikti pēc būtības, tad Pēterim Krilovam tie būtu vairāki: viens kā kinorežisoram, otrs kā teātra režisoram, trešais kā skatuves mākslas pedagogam. Viņa biogrāfijā ir arī uznāciens kā aktierim. Katram laikam kaut kas savs. Pēc vidusskolas beigšanas Pēteris Krilovs sāka strādāt Rīgas kinostudijā par rekvizitoru un režisora asistentu, un pirmais darbs bija Aloiza Brenča piedzīvojumu filmā Kad lietus un vēji sitas logā. Pēc desmit gadiem (1977) Krilovs jau uzņēma savu pirmo spēlfilmu Un rasas lāses rītausmā. "Par to, kas manī dominējis vairāk, pateiks citi, kad tas brīdis pienāks," mazliet ar ironiju saka Pēteris Krilovs. "Tagad palēnām samazinu slodzi Kultūras akadēmijā. Man ir kam nodot stafeti. Bet varbūt to vajadzēja darīt strauji un nogriezt kā ar nazi?" 

Pēteris Krilovs atklāj, ka turpina radoši darboties un patlaban strādā pie diviem projektiem. Vienam no tiem – Hekabes jautājumam – jau uzfilmētas divas noveles. Filma veltīta līdzjūtības tēmai kā psihosociālai parādībai – kāpēc rodas līdzjūtība, ko dara cilvēki, kas to sajūt, un kā viņi darbojas. Filma būs par līdzjūtības nesējiem, nevis patērētājiem. "Strādāju kopā ar savu bijušo studenti, jauno režisori Ivetu Budrēviču. Kāpēc Hekabes jautājums? Tas ir Hamleta teiciens. Otrs projekts sauksies Sarkanais šķūnis un būs par mākslinieku un dramaturgu Raimondu Staprānu, kurš dzīvo Sanfrancisko. Sasaistām viņa abas mākslas un dramaturģiju Latvijas vēstures kontekstā," informē Pēteris Krilovs.

Pametot skatu atpakaļ, režisors neko daudz negribētu savā dzīvē mainīt vai darīt citādi. Par to tik sirds sāpot, ka Latvijā kopš neatkarības atgūšanas pedagoģijas prestižs ir kritis ļoti zemu. "Zemā atalgojuma dēļ visu laiku esmu darījis blakus darbus. Tie gan man sagādāja arī baudu un gandarījumu, jo nedarīju jau to, kas man galīgi nepatīk. Bet aizdomājos par to, ka brīvo laiku būtu varējis izmantot sevis pilnveidošanai, studijām, zinātniskā darba rakstīšanai," tā, izprovocēts uz padarītā rezumējumu, saka Pēteris Krilovs un piebilst, ka negribētu, lai jaunajai paaudzei būtu tikpat sūrs darba mūžs.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sākas gaismas festivāls Staro Rīga(2)

Divpadsmitais starptautiskais gaismas festivāls Staro Rīga norisināsies no 15. līdz 18. novembrim. Tajā būs apskatāmi pavisam 35 mākslas objekti. 22 no tiem ir konkursa komisijas atlasīti mākslinie...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja