Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende sanāksmi sāka norādot, ka kultūras situācija nākamā gada budžetā ir ārkārtēja. No galvenajām kultūras jomas prioritātēm nepieciešamajiem vairāk kā 39 miljoniem latu finanšu ministrijas piedāvājums nākamā gada budžetam ir tikai trīs miljoni.
Pēc sarunas ar premjerministru Valdi Dombrovski kultūras ministre izvirzījusi prioritātes, kurām lielāka finansējuma piešķiršana ir īpaši būtiska. Viņa norādīja, ka nepieciešama budžeta korekcija saistībā ar nodokļu sistēmas izmaiņām. Tāpat līdzekļi nepieciešami arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas un koncertzāļu projektu pabeigšanai, pieminekļu aizsardzībai, kā arī ar kultūrizglītību un integrāciju saistītajiem jautājumiem. Grende norāda, ka nākamā gada budžeta prioritātēs ietilpst arī Dziesmu svētku ilgtspēja, ar autortiesībām saistīto jautājumu sakārtošana, Kultūrkapitāla fonda finansējums. Saglabātas arī dažās iepriekšējās prioritātes, piemēram, 300 tūkstošu latu piešķiršana filmu nozarei, lai turpinātu aizsākto valsts līdzfinansējumu ārzemju filmu uzņemšanai Latvijā. Kā īpaši būtisku ministre izcēla radošo industriju jomu, kura nodrošina ekonomikas attīstību un augstāku pievienoto vērtību Latvijā ražotajām precēm.
Ārkārtas sanāksmes laikā Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis uzsvēra, ka kopš krīzes kultūrai paredzētais budžeta pieaugums ir tikai tas, kas atņemts krīzes gados. VSIA Latvijas Koncerti valdes loceklis Guntars Ķirsis norādīja, ka ministres piedāvājums ir konstruktīvs un nepieciešams, lai kultūra attīstītos. Tomēr arī atzina, ka finansējums visās kultūras jomās ir nepietiekams: "Mēs šobrīd baudām tos augļus, kuriem pamati likti ne krīzes gados."
Latvijas Nacionālā muzeja direktore Māra Lāce, tāpat kā citi sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka kultūras darbinieku atalgojums ir sasniedzis kritisko robežu: "Kultūras institūciju darbinieku atalgojums nolaists tik zemu, ka pietuvojas minimālajai algai." Teātru nozari pārstāvošais Ojārs Rubenis, Latvijas Nacionālā teātra direktors, arī izmantoja iespēju uzsvērt nepietiekamo finansējumu, ar kuru jāsadzīvo teātra darbiniekiem: "Algas ir tuvu minimālajām, un man uz galda ir astoņi atlūgumi."
Edgars Vērpe, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors, norādīja, ka sagrautās Kultūrkapitāla finansēšanas sistēmas dēļ Latvija, salīdzinot ar Igauniju, pašlaik izskatās pēc pundura. Salīdzinājumus ar citu Eiropas valstu finansējumu izteica arī pārējie ārkārtas sanāksmes dalībnieki. Gints Grūbe norādīja, ka visu Latvijas filmu kopējais finasnējums ir vienas Eiropas mazbudžeta filmas apjomā. Akcentējot prasības kino jomā, Grūbe neatkāpās no jau iepriekš izstrādātā finansējuma pieprasījuma Kultūras ministrijai.
Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese vēlreiz uzsvēra problēmas, kuras sagādās autoratlīdzību aplikšana ar sociālo nodokli. "Tas apdraud arī Rīga 2014 programmu, jo tās īstenošanā iesaistītie cilvēki arī saņem autoratlīdzības," teica Krese.
Visi kultūras nozares pārstāvji sarunu ar ministri izmantoja, lai uzsvērtu, ka krīze kultūrā nav beigusies.