Mums, palicējiem, atliek vien pasacīt beidzamās ardievas un pārlasīt Monikas Zīles grāmatas. Taču viņas sirsnība un labestība pret kolēģiem un spalvas brāļiem, plašā latgalietes sirds un devīgā roka paliks atmiņā daudziem. Sociālie tīkli visu nedēļas nogali dāsnā pārbagātībā kā kastaņiem, zīlēm un košām rudens lapām piebiruši ar atvadu vārdiem… Tā notiek, kad aiziet Personība. Laikmeta balss. Izcila Sieviete.
Par slavenu rakstnieci Monika Zīle kļuva vien mūža otrajā pusē. Savulaik viņa bija arī žurnāliste, laikraksta Padomju Jaunatne un žurnāla Sieviete galvenā redaktore. Sākusi ar publicistiku, Monika Zīle jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos uzrakstīja pirmos stāstus, bet deviņdesmitajos ķērās pie romāniem. Es – dežurējošā pareģe bija viens no tiem darbiem, kas atnesa lasītāju mīlestību un arī slavu. Tajā laikā tapa arī scenāriji vairākiem seriāliem. Monikas Zīles darbi vienmēr bija par sadzīvi un dzīvi, mīlestību un mums pašiem. Cilvēkiem. Tiem, kuri gan par varītēm gribētu būt labi, veiksmīgi, gudri un skaisti, tak tomēr dzīvi spiesti dzīvot tādi, kādi nu izauguši: pavisam parasti. Kašķīgi, lepni, egoistiski un iedomīgi. Bet arī mīloši, sirsnīgi, ilgpilni un labestīgi. Kā dzīvē. Lasītāji mīl Monikas Zīles grāmatas, jo tās vienkāršā, asprātīgā valodā runā par to, kas svarīgs ikvienam. Arī romānos viņa ar nedziestošu mīlestību un humoru dokumentēja pārmaiņas, kas ienāca Latvijas lauku dzīvē – zemes atgūšanas procesus, lielā un mazā biznesa aizkulises, laucinieku un pilsētnieku pretrunas un kopīgo, lielu un pavisam mazu zemes kopēju, lauku skolotāju un kultūras darbinieku ikdienu.
Rakstniece bija dzīvesprieka un mundruma pilna, modernajā laikā iekļāvās veiksmīgāk par dažu labu vīrieti, zibenīgi apgūstot jaunās tehnoloģijas. Viņas Facebook un Twitter ieraksti vienmēr izpelnījās ievērību.
Naktsgrāmata ir pēdējā Monikas Zīles grāmata, kuru lasīju. Bērnības atmiņu stāsti par Latgali, ģimeni, materiālo trūkumu un sirds bezgalīgo plašumu rāda, cik tālu mēs no šī laika esam aizgājuši pa labklājības lielceļu. Vienlaikus Naktsgrāmata ir arī oda tai Latgalei, kuras vairs nav. Siena zārdu, rokām slauktu gotiņu un pieguļā izvestu zirgu Latgalei. Tai, kurā viens no lielākajiem gavēņa laika gardumiem bija murcovka – rupjmaizītes kumosi ar sīpoliem, aizdarīti ar eļļu. Jā, Monika Zīle bija no tām sievietēm, kuras ne vien strādāja, bet pamanījās būt izcilas saimnieces…
Aiii, Monikas pīrādziņi! – novaidējās kāds slavens latviešu rakstnieks, nāves vēsti izdzirdējis. Jā, vai esat cepuši pīrādziņus pēc Monikas Zīles leģendārās receptes? Atrodiet to un izmēģiniet! Debešķīgi! Publiski un sirdīs tiek sacīti atvadu vārdi brīnišķīgam Cilvēkam. Ir tik daudz pateicību un skumju, tik daudz skaistu atmiņu! Neskaitāmi ir tie, kuriem Monika Zīle savulaik īstajā brīdī pasacījusi īstos vārdus. Arī man. Paldies!
Lai Dieva miers un Mūžīgā Gaisma!
Rakstniece Kristīne Ilziņa
Atvadīšanās no Monikas Zīles notiks 23. septembrī pulksten 12 Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Ģimene lūdz nenest ziedus un vainagus.