Citāts acīmredzot lasāms saistībā ar pašu Īstonu Elisu (44), amerikāņu, šķiet, skandalozāko rakstnieku. Zinot, kāda ir reputācija Elisam, kura dzīvi allaž bijis grūti nodalīt no viņa amorālās literārās pasaules, vēl jo komiskāk izklausās pirmais teikums Mēness parkā: "Tu radi par sevi lielisku iespaidu." Elisa darbos materiālistisks nihilistisks hedonisms novests līdz pārmērībām. Jau sākot ar truli baudkārās jaunatnes atainojumu 80.gadu vidus Losandželosā Elisa pārsteidzoši agrajā debijas romānā Less Than Zero jeb Mazāk par nulli. Pasaules slava Elisam nāca ar Amerikāņu psihu - sadistisko romānu par Patriku Beitmenu, Volstrītas baņķieri un sērijveida slepkavu, kura prototips esot rakstnieka tēvs. Elisa izdevējs romānu atsacījās publicēt. To publicēja cits apgāds, un romāns acumirklī izraisīja skandālu un kļuva par dižpārdokli. Eliss, šķietami nepretojoties, ieslīdēja slavenību pasaulē ar attiecīgajām piedevām - glamūrs un uzdzīve sabiedrības "skatlogā". Tāpat kā viņa romānos. Par Elisu mēdz taujāt, vai viņš tiešām ir morālists, audzis Flobēra un Balzaka sabiedriski kritiskajā garā, kā par sevi apgalvo, vai arī daļa no pasaules, kuru viņš nicinoši satīriski izklāj lasītājam. Jautājums šķiet vairāk formāls, tomēr šķiet, ka Mēness parkā viņš mēģina viest lielāku skaidrību. Cik īsts ir autors? Mēness parka iesākumā Eliss šķiet esam pilnvērtīga savas literārās pasaules daļa - izvirtis, bet apskaužami (kā uz to skatās) bagāts. Nevar saprast, kas šajā autobiogrāfijā - romānā ir īsts, kas - izdomājums. Centrālais tēls ir rakstnieks ar viņa paša vārdu. Arī viņa dzīve, precīzāk, dzīvesveids, jo dzīve būtu pārāk dāsns jēdziens viņa eksistencei, it kā atbilst reālā Elisa dzīvesveidam. Mēs uzzinām, kādā kompānijā viņš burzās (Madonna, Hjū Hefners, Vorhols, Žans Mišels Baskija), kā arī lasām par viņu infantilo ikdienu - laistīšanos restorānos ar Dom Perignon un mētāšanos ar omāriem, braukāšanu sporta vāģī, pie reizes šņaucot kokaīnu, "kamēr kāda B kategorijas aktrise sūkā tev daiktu". Eliss tēlo pats sevi seriālos Beverlihilsa un Melrouzpleisa. "Tā bija pasaule, kur ļoti strauji zūd jebkādas robežas," viņš raksta. Pasaule, kurā alkst dzīvot miljoniem jaunu cilvēku. Eliss kļūst atkarīgs no heroīna ("es alku pēc kopības ar visu cilvēci"), bet izdevniecība īpaši nesaspringst - svarīgākais, lai viņš raksta par to, kā dzīvo, jo cilvēkiem tas tā patīk. "Dziļākajā būtībā viņus absolūti neinteresēja manas atkarības īstie iemesli, izdevniecību uztrauca tikai viena lieta - (..) grāmatu noiets." Tomēr viņš neatrod mierinājumu pat heroīnā. Vai ticēt Elisam? Šajā brīdī pārspīlētā autobiogrāfija (narkotiku un alkohola kvantumi ir pārāk groteski, lai būtu ticami) jau skaidri pārvēršas par romānu. Eliss pēc neveiksmīga mēģinājuma atbrīvoties no atkarībām pēdīgi piezvana kādreizējai mīļākajai un sava ārpuslaulības bērna mātei, Holivudas aktrisei Džeinai Denisai, izsaka piedāvājumu, viņa sniedz roku. Viņš ir satriekts, izplūst asarās. Sākumā vēl mazliet vilcinās, vai dzīvot ar viņu, taču nevienam citam viņš nav vajadzīgs. Aktrise, vārdā Džeina Denisa, kā ziņo mediji, neeksistējot, kaut arī Īstona Elisa mājaslapā ir saite uz viņas lapu. Romāns gūst absurdas aprises. Robijs, viņa dēls, viņu nepieņem, suns arī nē. Džeina grib izaudzināt apdāvinātus, disciplinētus, veiksmei ieprogrammētus bērnus, bet viss viņu biedē: pedofilijas draudi, baktērijas, apvidus automašīnas, šaujamieroči, pornogrāfija un reps, rafinētais cukurs, ultravioletie stari, teroristi un viņi paši. Tā ir pasaule, kurā bērniem Helovīna svētkos liegts ģērbt asiņainos zombiju tērpus, jo tas ir traumējoši psihei, toties mazā meitiņa Sāra staigā T krekliņā ar uzrakstu Babe un bērni jau no pirmās klases tiek gatavoti prestižajām Efeju līgas augstskolām. Elisam tas krīt uz nerviem. Pēc asa strīda par Robiju, Eliss ir spiests doties pie psihoterapeita. (Savukārt bērni lieto trankvilizatorus.) Eliss mēģina tiekties uz kādu "augstāku mērķi", viņš vairs nešķirsta "sātana ceļvedi" - krogus un izklaides brošūru nealkst pēc nemitīgām aktivitātēm. Tomēr gribas kokaīnu un alkoholu. Un citas sievietes. Halovīna ballītes laikā pēkšņi notiek dīvainas lietas. Meitiņa Sāra saka, ka Tērbijs - atbaidošs spēļu putns, ko Eliss viņai uzdāvinājis, - esot satrakojies. Romāns pārvēršas par parapsiholoģisku amerikāņiem raksturīgu trilleri un piepilsētiņā sākas šermuļus uzdzenoši notikumi. It kā Elisa paša formāli nevainojamā, iekšēji sapuvusī literārā pasaule ar tēliem, ko pazīstam no viņa iepriekšējiem romāniem, atdzīvotos savā nekrofilajā būtībā. Šī lieliskā romāna beigas ir negaidītas. Daži kritiķi vaicā, vai patiesas, vai no sirds. (Jautājums, ko viņš pats šī romāna sakarā uzdevis kādam intervētājam: "Jūs man ticat?"). Bet tas nav tik svarīgi, jo, lai ko Eliss pats uzskatītu un darītu, pasaule, ko viņš ataino, šķiet groteski reāla.
Laiks atgriezties pagātnē
Brets Īstons Eliss. Mēness parks. Izdevniecība AGB. 2008, 392 lpp. No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga "Ļaudīm, kas izveidojuši viedokli par kādu cilvēku, netīk mainīt savas domas un atsaukt spriedumus sakarā ar kādu jaunu faktu vai argumentu (..)," Breta Īstona Elisa mānīgi autobiogrāfiskā romāna Mēness parks epigrāfā citēts Džons O"Hāra.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.