Latviskākā vārda meklējumos bija aicināti piedalīties visi, kas prot latviešu valodu vai vēl tikai apgūst to. Kopumā tika iesniegts 1360 vārdu un izvēles skaidrojumu no Latvijas un daudzām citām pasaules valstīm, piemēram, Apvienotās Karalistes, ASV, Austrālijas, Beļģijas, Čehijas, Horvātijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas. Noslēguma balsojumā par latviskāko izvēlēts vārds "rupjmaize" – kā visa latviskā simbols, ko novērtējam gan mājās, gan ārpus Latvijas. Nozīmīgākie latviskie vārdi nu ir apkopoti un izdoti grāmatā Mans latviskākais vārds. Vārdi tajā sakārtoti alfabēta secībā, pie katra burta īpaši izceļot tos, kuru iesniedzēji bija dalījušies arī ar sirsnīgiem un aizkustinošiem stāstiem vai skaidrojumiem. Atveidotos vārdus lieliski papildina mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas zīmētās ilustrācijas, savukārt grāmatas beigās savās pārdomās par akcijā iesniegtajiem vārdiem dalās valodniece Sanda Rapa, filozofs Māris Kūlis un dzejnieks Kārlis Vērdiņš.
Sanda Rapa: "Neparasts, pārsteidzošs un brīnišķīgs ir Latviešu valodas aģentūras rīkotās akcijas Mans latviskākais vārds rezultātu kopums. Šī akcija ne tikai sapulcinājusi vienuviet daļu no valodas spēcīgo vārdu kopuma, bet arī ļauj ieskatīties pašā tautas un valodas sirdī, jo, valodnieka acīm to uzskatot, atklājas skaidra tautas izpratne par vārdu, tā spēku un nozīmi."
Raksts pilnā apjomā pieejams šeit.
Māris Kūlis: "Vārds "rupjmaize" raisa veselu asociāciju gūzmu. Visupirms tā ir maize, bet maizei ir milzīga nozīme Latvijas kultūrā un simboliskajā valodā. Viena no vārda nominētājām ļoti trāpīgi raksta, ka maizīte vienmēr ir bijusi ļoti svēta un dārga. Pret to ir jāizturas ar lielu cieņu. Tā iemieso siltas un maigas jūtas, taču tā ir arī raupja. Mūsdienu latviskajā mitoloģijā raupjums diemžēl nereti rādās kā slavējams: gara domāšana un estētiskā izcilība ir aizdomīgas, bet raupjums, dabiskums, pat asums un vienkāršība ir laba un svētīga, jo liecina par patiesumu un taisnīgumu."
Raksts pilnā apjomā pieejams šeit.
Kārlis Vērdiņš: "Gan desmit vārdu izlase, gan garais iesniegto vārdu saraksts liecina, ka latviskums saistās ar dabas, folkloras un etnogrāfijas tēliem, un arī amatnieku darināti vai rūpnieciski ražoti priekšmeti, kas tajā parādās, tiek skatīti caur pagātnē balstītu kultūras prizmu – ideālajā Latvijā dominē lietas, kas ir pazīstamas no folkloras un nacionālā romantisma ideju metastāzēm. Piemēram, starp vairākkārt ieteiktiem vārdiem ir "abra", "dzintars", "grāmata", "kokle", "sakta", taču televizora pulti, mājas atslēgas, mobilo telefonu vai debetkarti šajā sarakstā neatrast. Meklētais latviskums tādējādi atklājas drīzāk kā sapnis par "latviskumu", kādu iedomātu ideālās pasaules ainu, kurā harmoniski un nemainīgi dzīvo latvieši, domās kavēdamies teiksmainā pagātnē."
Raksts pilnā apjomā pieejams šeit.
Grāmata Mans latviskākais vārds pieejama vietnē valoda.lv.
Turpinot uzsākto valodas bagātību cildināšanu, 21. februārī Latviešu valodas aģentūra sāk akciju Izdaiļo valodu!, kurā aicināts piedalīties ikviens grāmatu lasītājs Latvijā un pasaulē.
Jau izsenis zināms, ka daiļliteratūra ir nozīmīgs avots ne tikai jūtu pasaules, bet arī valodas bagātināšanai. Akcijā Izdaiļo valodu! aicina iesūtīt interesantus, neparastus un emocionāli piesātinātus vārdus, kas rasti latviešu oriģinālliteratūrā vai latviski tulkotajos daiļdarbos. Akcijas mērķis ir ne tikai rosināt lasīt, bet arī vienuviet apkopot spēcīgus, nozīmīgus, daiļus vārdus, kam jau ir sava stabila vieta valodā, kā arī jaundarinājumus, kas piešķir unikalitāti kādam izteikumam vai domai. Iespējams, valodā tiks atsākti lietot kādi aizmirsti vārdi, uzspodrināti jau plašāk zināmi vai radīti jauni. Izvēlētos vārdus iespējams iesniegt vietnē https://vards.valoda.lv.
Sākot ar 22. februāri, tiks publicēti sabiedrībā zināmu personu stāsti par viņu izvēlētajiem daiļajiem vārdiem, tie būs skatāmi interneta vietnē https://vards.valoda.lv, kā arī Latviešu valodas aģentūras sociālo tīklu vietnēs. Pirmais ar savu stāstu jau dalījies Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, literatūrzinātnieks, rakstnieks Arno Jundze.
Akcija norisināsies no 21. februāra līdz 4. maijam.