Padome atbalsta un pievienojas masu medijos un valsts budžeta sagatavošanas procesā aktualizētajam jautājumam par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas finansējuma nodrošināšanu un Latvijas akadēmiskās mūzikas kolektīvu mūziķu atalgojuma celšanu 2024. gadā.
Padomes ieskatā, Ieguldījums mūzikas nozarē atspoguļojas ne tikai kultūrā, bet arī Latvijas ekonomikā. Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas valsts pētījumu programmas ietvaros konstatēts, ka katrs ieguldītais 1 eiro kultūrā ne tikai atpelna sevi, bet arī papildus pievieno Latvijas ekonomikai 1,53 eiro.
"Latvijas mūziķu talants un izcilība ir viens no mūsu nācijas lielākajiem sasniegumiem gan mūsu mājās, gan starptautiski. Mūzika ir devusi neatsveramu ieguldījumu nacionālās identitātes veidošanā gan izšķirošos Latvijas vēstures brīžos, gan mūsdienās. Tomēr patlaban, nespējot starptautiski un pat Baltijas valstu līmenī konkurēt ar finansējumu mūziķu izglītības, atalgojuma un darba apstākļiem, mūzikas nozare atrodas kritiska brīža priekšā," pausts vēstulē.
Padome skaidro, ka, palielinoties sabiedriskā un privātā sektora atalgojumam Latvijā, inflācija rada papildu ekonomisko spiedienu uz visiem iedzīvotājiem. Šis spiediens ir īpaši jūtams mūziķu vidū, kuri saņem nepietiekamu atalgojumu, salīdzinot ar vispārējo atalgojuma līmeni valstī un nozares profesionāļu atalgojumu citās valstīs.
Latvijas Mūzikas padomes ieskatā, ļoti bīstama ir pieaugošā tendence, ka mūziķi, kuru sagatavošanā tiek ieguldīti lieli resursi, pieņem apzinātus lēmumus pārtraukt darbu profesijā vai turpināt savas mūziķu karjeras citās valstīs atalgojuma dēļ.
Latvijas Mūzikas padome atbalsta 2024.gadam izvirzītās kopējās valdības prioritātes, bet, ņemot vērā šogad budžeta veidošanas procesā sadalītā finansējuma apjomu 783 miljoni eiro, tā uzskata ka mūzikas izglītības un mūziķu atalgojumam iezīmētais apjoms ir neproporcionāli mazs. Padome akcentē, ka šis jautājums ir "nekavējoties un pilnā apjomā" jārisina 2024.gada valsts budžeta ietvaros.
Kā vēstīts, valdība 26. septembra sēdē, izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu valsts budžeta pieprasījumus, lēma par papildu 13,6 miljonu eiro piešķīrumu KM atbildības jomām - kultūras nozarei 2024.gadā piešķirti papildu teju 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai - 5,5 miljoni eiro.
KM izvirzītajai prioritātei - valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024.gadā - panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.
Lai nākamgad palielinātu Latvijas kultūras pakalpojumu programmu no 7 eiro uz 10 eiro uz katru skolas vecuma bērnu, programmas "Latvijas skolas soma" finansējums palielināts par 1,4 miljoniem eiro. Savukārt, lai 2024.gadā nodrošinātu Latvijas kino filmu ražošanu vismaz 2022.gada līmenī, nacionālā kino saglabāšanai piešķirts papildu finansējums 900 000 eiro apmērā.
Savukārt bērnu lasītprasmes veicināšanas aktivitātēm un grāmatu iepirkumam publiskajās bibliotēkās - papildu 400 000 eiro.
Tāpat valsts budžeta veidošanas sarunās rasta iespēja piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro kultūras informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai - Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā valsts nozīmes datu centra drošības nodrošināšanai, darbības uzlabošanai un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras veiktspējas uzlabošanai - kā arī papildu gandrīz 400 000 eiro kultūras ēku nomas maksu sadārdzinājuma segšanai.
Mediju politikas jomā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tai skaitā sabiedrisko mediju apvienošanas sākšanai, piešķirts papildu finansējums nepilnu 5,6 miljonu eiro apmērā, savukārt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei Latvijas informatīvās telpas drošības stiprināšanai - papildu 200 000 eiro.