Kopš tās aizsākumiem 1985. gadā iniciatīva Eiropas kultūras galvaspilsētas ir kļuvusi par vienu no vērienīgākajiem kultūras projektiem Eiropā un vienu no ES visaugstāk vērtētajiem pasākumiem.
Šīs iniciatīvas mērķi ir svarīgāki nekā jebkad agrāk: dot eiropiešiem iespējas uzzināt vairāk par citu Eiropas valstu kultūru, saredzēt kopīgo vēsturi un vērtības, izjust piederību Eiropas kopienai, attīstīt Eiropas kultūras sakarus un partnerības, kā arī izcelt kultūras nozīmi pilsētu attīstībā.
Eiropas inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela sacīja:
"Pēc Rīgas 2014. gadā Liepāja būs otrā Latvijas pilsēta, kas 2027. gadā iegūs Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētai un tai apkārt esošajai teritorijai ir unikāla iespēja piešķirt kultūrai centrālo vietu un iedzīvotājiem atklāt Eiropas Savienībā un ārpus tās pastāvošo kultūras izpausmju lielo daudzveidību. Saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu Eiropas kultūras galvaspilsētas kļūst vēl svarīgākas. Tās parāda ES vēlmi izveidot tādu tautu savienību, kas aizstāv mūsu lolotās vērtības, proti, mieru, solidaritāti, vārda brīvību un cieņu pret citiem. Es ceru, ka Liepāja izmantos visas ilgtermiņa kultūras, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, ko var sniegt Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls."
Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā, kas reglamentē Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīvu, noteikts, ka 2027. gadā būs divas Eiropas kultūras galvaspilsētas: viena Latvijā un viena Portugālē.
Saskaņā ar pašreizējo Eiropas kultūras galvaspilsētu izraudzīšanas sistēmu atlasei ir divas kārtas: priekšatlases kārta (pēc kuras tiek sagatavots kandidātpilsētu saraksts) un aptuveni deviņus mēnešus vēlāk galīgā atlases kārta (titula iegūšanai tiek ieteikta viena pilsēta). Izraudzītajām pilsētām pēc tam oficiāli šo titulu piešķir attiecīgā dalībvalsts.
Atlases kritērijos noteikts, ka pilsētām ir jāsagatavo kultūras programma ar spēcīgu Eiropas dimensiju. Šai programmai jāveicina pilsētas ieinteresēto personu, kā arī tās dažādo rajonu līdzdalība un jāpiesaista apmeklētāji no visas valsts un Eiropas. Programmai jābūt ar ilgstošu ietekmi un jāveicina pilsētas ilgtermiņa attīstība. Pilsētām ir arī jāparāda, ka tām ir attiecīgo pašvaldību atbalsts un spēja īstenot projektu.
Pieteikumus izskata žūrija, kas sastāv no 12 neatkarīgiem ekspertiem, no kuriem divus ieceļ attiecīgās valsts iestādes un desmit — ES iestādes un struktūras (Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un Reģionu komiteja).
2020. gada augustā LR Kultūras ministrija aicināja ieinteresētās pilsētas iesniegt pieteikumus Latvijas konkursam. Līdz noteiktajam termiņam — 2021. gada 4. jūnijam — pieteikumus iesniedza deviņas pilsētas: Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Priekšatlases sanāksme notika 2021. gada 5.–8. jūlijā, un tika atlasītas četras pilsētas: Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. Tām tika dots laiks detalizētāku pieteikumu iesniegšanai līdz 2022. gada 4. aprīlim. Starp abām konkursa kārtām Jūrmala nolēma atsaukt savu kandidatūru.
Katru gadu divām vai trim pilsētām tiek piešķirts Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls. Vienlaikus ar Liepāju 2027. gadā šo titulu piešķirs arī kādai Portugāles pilsētai. Konkursa noslēguma atlases sanāksme Portugālē notiks 2022. gada decembrī (ir atlasītas četras pilsētas: Aveiru, Braga, Evora un Pontadelgada).
Trīs 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas ir Kauņa (Lietuva), Eša pie Alzetes (Luksemburga) un Novisada (Serbija). Nākamajos gados Eiropas kultūras galvaspilsētas būs:
- Vesprēma (Ungārija), Elefsina (Grieķija) un Timišoara (Rumānija) 2023. gadā;
- Tartu (Igaunija), Bādišle (Austrija) un Būdē (Norvēģija) 2024. gadā;
- Kemnica (Vācija) un Nova Gorica (Slovēnija) 2025. gadā;
- Oulu (Somija) un Trenčīna (Slovākija) 2026. gadā.