gadā, izdzīvojot tā dēvēto Trešo Reihu un vadot Baireitas festivālu, līdz pat mūsdienām. Šīs dzimtas sāga, Džonatana Karra vēstījumā, ar tajā mutuļojošajām kaislībām, skaudību, alkatību un intrigām ir ne mazāk aizraujoša par Meistara slavenāko operu ciklu “Nībelungu gredzens”.
Turpat divus gadsimtus Vāgneru klans — plaši pazīstamā dzimta Vācijā — bijis Vācijas vēstures epicentrā, līdzdarbojoties gan mūzikas mākslā, gan politikas varenākajās un atbaidošākajās jomās. Viņi vada prestižo Baireitas festivālu un mūždien ķīvējās savā starpā gluži kā viņu iestudēto Vāgnera operu varoņi.
Riharda Vāgnera radītā mūzika — un arī politiskie uzskati — gluži vai burtiskā nozīmē “baroja” viņa dzimtai piederīgos un viņa pēctečus paaudžu paaudzēs. Līdz šim, stāstot par komponista vētraino dzīvi, biogrāfi centušies izcelt strīdīgākos aspektus — vācu nacionālsociālismu, Vāgneru (ne tikai Meistara) antisemītismu un — pašu Hitleru.
Džonatans Karrs (1942) kopš 1970.gada bijis pastāvīgs Baireitas apmeklētājs, un šajā patiesi aizraujoši uzrakstītajā darbā atklājas viņa dziļā interese par Vāgnera dzimtu kā Vācijas un arī daļēji Eiropas vēstures spoguli. 2000.gadā Džonatans Karrs tika apbalvots ar CBE (Commander of the British Empire) ordeni par ieguldījumu attiecībās starp Lielbritāniju un Vāciju.