26. oktobrī ar ministriem un ministriju pārstāvjiem tikās mākslinieki un radošie darbinieki, lai apspriestos par kompensējošiem mehānismiem gaidāmajām autoratlīdzību nodokļu izmaiņām.
Runājot par tikšanos, Dobičins norādīja, ka gan finanšu, gan kultūras ministrs nonākuši pie atskārsmes, ka likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālo apdrošināšanu ietvaros nepieciešams īpašs regulējums, kā arī jārada kompensējošais mehānisms, ko varētu īstenot, piešķirot finanšu līdzekļus radošajām savienībām.
"Tie bija acumirklīgi uzplaiksnījumi un pievakarē nāca šokējoša ziņa no labklājības ministres par kontroles mehānismiem un piespiedu sodiem, plānojot pārbaudīt, vai mākslinieki tiešām strādā," tā uzskata Dobičins.
LMS prezidents norādīja, ka tikšanās laikā viņš ierēdņiem jautājis, kāds ir plānoto reformu ekonomiskais ieguvums, pakļaujot nozari "tik nopietnām deformācijām". Pēc Dobičina paustā, atbilde bijusi tāda, ka ekonomiskā atdeve netiek gaidīta, jo "viss tiekot darīts cilvēku labā".
Tāpat Dobičins pavēstīja, ka radošo nozaru pārstāji uz tikšanos bija sagatavojuši savus priekšlikumus. LMS prezidents atzīmēja, ka gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), gan Valsts prezidents Egils Levits savos izteikumos ir atzinuši, ka grozījumos iestrādātās normas nav korektas, tāpēc bija cerība, ka ministrijas iepazīstinās ar izstrādātu piedāvājumu, kā to varētu atrisināt.
LMS prezidents vērsa uzmanību, ka šādu priekšlikumu pagaidām nav iespējams piedāvāt objektīvu iemeslu dēļ - KM trūkst datu un informācijas par nevaldības sektoru. "Jā, KM ir dati par ministrijas pārraudzībā esošām iestādēm, kur precīzi ir dokumentētas vajadzības. Savukārt privātajā sektorā izpēte nav notikusi," skaidroja Dobičins.
Viņš minēja, ka objektīvus datus nevar iegūt, piemēram, no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), kas ar stipendijām atbalsta radošās izcilības un, iespējams, nosedz 10% no nozares vajadzībām. Tāpat VKKF administrē sociālās programmas, tomēr tas nedod pārskatu par nevaldības sektoru kopumā.
Dobičins akcentēja, ka patlaban nav skaidrs, cik autoru Latvijā vispār ir, jo dati ir atšķirīgi, piemēram, biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LA) rīcībā ir informācija par 6500 autoriem, Radošo Savienību padomes - par 4000.
"Manuprāt, FM nestrādā ar aptuveniem skaitļiem, jābūt skaidrībai, cik tad ir to autoru, kuriem jānodrošina sociālā aizsardzība, kam jāveic obligātās iemaksas. Jābūt aprēķinam, kura nav un tas ir ļoti jocīgi," skaidroja LMS prezidents.
Runājot par nākamajiem soļiem, Dobičins pavēstīja, ka radošo nozaru pārstāvji plāno īstenot akcijas, lai "neļautu likumdošanas muļķībām aiziet tālāk", piedāvājot atgriezties pie pašreizējā regulējuma, kamēr nav veikta nozares izpēte.
"Mēs gribētu, lai šīm izmaiņām būtu kaut kāds pamats un lai autori neciestu. Patlaban, spriežot pēc ministriju ierēdņu izteikumiem, izriet, ka viņiem pēc būtības nozare nerūp, bet rūp cilvēku liktenis. Tādus saukļus var likt arī uz Aušvicas vārtiem," pauda Dobičins.
Tāpat LMS prezidents norādīja, ka netiek domāts, kā reāli nodrošināt autorus ar darbu un projektiem, netiek piedāvāts paplašināt stipendiju klāstu. Viņš sacīja, ka radošo nozaru pārstāvji ir gatavi turpināt protesta ceļu un panākt dialogu ar atbildīgajām ministrijām, lai likuma grozījumos iestrādātu īpašo režīmu.
Dobičins uzsvēra, ka tāda piedāvājuma izstrādāšana paredz nopietnu darbu un spēcīgu argumentāciju. Viņa ieskatā, tas nav paveicams divu dienu laikā. LMS prezidents pauda, ka "tik barbariskas akcijas" pret autoriem netiek īstenotas citās valstīs. Viņaprāt, nozare ir novājināta, daudzi autori nevarēja pretendēt uz kompensējošiem mehānismiem un tagad nāk jauns pārbaudījums, kas paredz autoru stāvokļa pasliktināšanos, honorāra aplikšanu ar lielāku nodokļa slogu, nespējot nevaldības sektorā nodrošināt autorus ar darbu.
Kā vēstīts, nākamgad paredzēts ieviest minimālo sociālo iemaksu veikšanu no minimālās algas, lai paredz sociālo drošību visiem strādājošajiem.
Tomēr plānots noteikt, ka autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuru ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo iemaksu, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).