"Septiņi mūzikas albumi, uzstāšanās 30 valstīs, 12 bērni…" Šādi a cappella grupas Latvian Voices līdere, komponiste un diriģente Laura Jēkabsone ieskicē desmit gados kopā piedzīvoto. Grupai, kurā šobrīd ir sešas dalībnieces, cauri gājušas 13 dziedātājas. Latvian Voices, kas 2009. gadā izveidojās vienam koncertprojektam Vācijā, strauji ieguva ieguva popularitāti Eiropā un ārpus tās. 2014. gadā tā bija arī Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – seja. Kopš 2012. gada grupa darbojas kā profesionāla vienība, regulāri uzstājoties ASV, Āzijā un Eiropā, kā arī rīkojot savu a cappella mūzikas festivālu Valmierā. Ar Lauru Jēkabsoni tiekamies pirms Latvian Voices jubilejas koncerta, kas notiks kultūras un mākslas telpā Hanzas perons 12. decembrī plkst. 19.
Ar kādu ideju tapa Latvian Voices, un vai tā desmit gados ir mainījusies?
Kad sākām vairāk nekā pirms desmit gadiem, gandrīz visas vēl bijām Mūzikas akadēmijas studentes. Starp citu, veidojot grupu, sēdējām pie šī paša galdiņa Mūzikas akadēmijas kafejnīcā. Projektam par godu Svētās Lūcijas dienai, kas Vācijā ir ļoti populāra, vajadzēja septiņas meitenes, kas aizbrauktu nodziedāt pāris koncertos Hamburgā. Jaunības maksimālismā jūra bija līdz ceļiem. Vienkārši gribējām aizbraukt uz ārzemēm un arī mazliet nopelnīt. Tikai dēļ šī viena projekta satikām īstos cilvēkus, kuri iedrošināja veidot grupu un nosaukties par Latvian Voices. Mums pat nebija savu mērķu. Tikai novērtējuma rezultātā kļuvām par šādu muzikālu vienību. Paveicās, ka mums Hamburgā diezgan labi sanāca. Viss aizgāja pa ķēdīti. Mums izdevās satikt ne tikai savu pirmo menedžeri, bet atradās arī mecenāts, kurš deva iespēju apmeklēt dažādas meistarklases, tajā skaitā King’s Singers meistarklases, un braukt uz konkursiem sevi pierādīt. Pirmos piecus gadus mums bija lieliska iespēja attīstīties.
Laika gaitā sapratām, kas vispār ir a cappella. Visas nācām no koru vides, taču a cappella ir arī džezs, popmūzika un Vācijā arī šlāgeris un izklaidējošs comedy žanrs, kur cilvēki pie galdiņiem sēž un klausās, kā a cappella grupa visu vakaru joko. Ir arī smaga rokmūzika. Sākām meklēt, kas būsim šajā lielajā a cappella vidē. Sākām ar to, ka neesam koris. Pašsaprotami notika arī savas kultūras vērtību, konkrēti latviešu tautas dziesmu, apzināšanās. Caur eksperimentiem, caur latviešu tautas dziesmu desmit gadu laikā esam panākušas, ka mūs atpazīst kā grupu ar īpašu latviešu tautas dziesmu vēstījumu. Festivālos, kuri mūs aicina, vispirms vēlas dzirdēt tieši latviešu kultūras mantojumu. Skaidrs, ka tas nav autentisks, bet ir caur mūsu pašu modernu radošo pienesumu, caur mūsu skatījumu. Dziedam visu. Tieši daudzveidība mūs iedvesmo.
Par tautas dziesmu moderno interpretāciju teikto gan var attiecināt arī uz pēdējos gados populāro grupu Tautumeitas.
Mūs ļoti bieži salīdzina ar Tautumeitām, lai gan vienīgais kopīgais ir tas, ka abās grupās dzied sešas meitenes. Mēs nepretendējam uz autentisku tautas dziesmu interpretāciju un nedziedam etniskajās balsīs. Mēs pretendējam uz tautas dziesmas ienešanu a cappella mūzikā. Nekad nedziedam tikai divbalsīgi vai trīsbalsīgi. Mums ir daudzbalsība, bet vissvarīgākais ir stāsts, dziesmas ideja. Arī jubilejas koncerts būs viens garš stāsts par sievietes dzīvi, ko mums palīdzējuši piedzīvot šie desmit gadi. Tas būs arī mans stāsts – speciāli jubilejai komponētais darbs Vox Femme (Sievietes balss), kas skanēs vakara pirmajā daļā. Tautas dziesmas klātesamība ir vienmēr palīdzējusi stāstīt stāstu. Mēdzam tajā ienest arī dažas autentiskas detaļas, bet tas vienmēr ir mūsu pašu veidots. Tas ir augstu novērtēts šajos desmit gados. Tāpēc varu droši teikt, ka, pateicoties tautas dziesmai, esam atradušas savu vietu blakus Swingle Singers, King’s Singers, Take 6 un citām pazīstamajām a cappella grupām.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 11. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!