Tērbatas iela 75. 3. janvāris. Pie ieejas Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krātuvē smēķē bariņš vīru fosforluminiscējošā darba apģērbā. Visas durvis vaļā. Rosība. Grūti iztēloties, kā 60 cilvēku lielais kolektīvs šajā šaurībā bijušās zivju fabrikas telpās ir spējis līdz šim nodrošināt profesionālu muzeja darbību, bet ir. Varbūt tāpēc, ka Rakstniecības un mūzikas muzejs ir pratis veiksmīgi pārcelties un dzīvot arī digitālajā izplatījumā. Muzeja mājaslapā rmm.lv ar logo zīmoglakas krāsā ir vērts iegriezties aizraujoša un ļoti precīza kultūras satura (un ne tikai mantojuma) meklējumos. Piemēram, ciklā Mēneša priekšmets pagājušā gada novembrī krājuma glabātāja Anita Straume izgaismojusi Staburaga gabaliņa stāstu. To 1969. gada 26. septembrī dramaturgam Mārtiņam Zīvertam uzdāvinājusi Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolas skolotāja Alīda Mosaka.
Piedzīvoti arī laiki, kad Raiņa Literatūras un mākslas muzejs atradās Rīgas pilī ar vērienīgu pastāvīgo ekspozīciju piecu zāļu apjomā. To atklāja 1972. gadā. Muzeja krājums šobrīd glabā vairāk nekā 900 tūkstošu visdažādāko muzeja krājuma vienību: dokumentu, fotogrāfiju, dažādu iespieddarbu, vēstuļu, mākslas darbu, skaņu ierakstu un memoriālo priekšmetu.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma pārvešana uz Baltijā šobrīd vismodernākajām muzeja krātuvēm Pulka ielā 8 un jauno telpu apgūšana noritēs turpmāko pusgadu – atklāj direktora vietniece krājuma darbā Ineta Antone. Muzejs visiem interesentiem līdz ar pirmo izstādi, kurā būs apskatāmas rakstniekiem piederējušas rakstāmmašīnas, atkal būs atvērts no septembra. Ap šo laiku ierastajā darba kārtībā atgriezīsies arī pārējie trīs jauno krātuvju kaimiņi: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Rīgas Kino muzejs.
Tēja ar Andreju Eglīti
RMM direktore Iveta Ruskule apvaicājas darbiniecēm, kā tiks pārvesta glezna, kas atrodas viņas kabinetā. "Citādi viņa paliks viena pati," izklausās, ka direktore rūpējas par kādu dzīvu radību. "Mums ir tā privilēģija, ka varam arī savā ikdienā raudzīties uz muzeja krājuma priekšmetiem," viņa pasmaida.
Skumju, pametot Tērbatas ielas 75 telpas, I. Ruskulei nav: "Tās tomēr bija stipri pielāgotas, un mēs esam gana daudz mētājušies pa pagaidu telpām un stipri cīnījušies. Tas nenāk par labu ne krājumam, kurš nemitīgi tiek pārvietots un glabāts pielāgotos apstākļos, ne darbiniekiem, kuri ir spiesti patērēt ļoti daudz laika, lai šos apstākļus kontrolētu." Krātuves, apgaismojums, izvietojums, topogrāfija, pieejamība, laikmetīgas restauratoru darbnīcas – direktore uzskaita reālos uzlabojumus. "Šeit mēs bijām ļoti saspiesti. Kas attiecas uz lielajiem instrumentiem un mēbelēm, tām šeit pat nevarēja normāli piekļūt. Pulka ielā tos varēs gan apskatīt, gan pēc vajadzības eksponēt," direktore salīdzina apstākļus. Krātuvju atklāšanā 2019. gada 11. decembrī telpās, kurās turpmāk glabāsies mūzikas instrumenti, pietika vietas pat Haralda Bārzdiņa vadītajam 6. vidusskolas orķestrim. "Fotografējiet bērnus!" aicināja krājuma glabātājs mūzikas vēsturnieks Māris Visendorfs, stāvot pie diriģenta Andra Nelsona zēnības gados tapuša lielformāta foto un piesaucot virkni izcilu, šobrīd pasaulslavenu mūziķu, kas izauguši 6. vidusskolas muzikālajās tradīcijās.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 6. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!