Valentīna Helmūte (dz. Selga) sākotnēji no 1936. gada mācījās Rīgas Teodora Zeiferta 17. pamatskolā Pārdaugavā, kur pedagogi bija: klases audzinātāja - dzejniece Valda More (1902-2001), zīmēšanu pasniedza tēlnieks Emīls Melderis, dziedāšanu - diriģents Jānis Slavietis, dziedātājs Arnolds Kupčs.
No 1943.līdz 1948. gadam Valentīna Helmūte mācījās Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas, vēlāk, no 1953. gada Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), Milda Brutāne (1903-1973; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe un vadītāja 1942-1965), tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), gleznotājs Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-197?), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967) u.c. RLMV līdz 1946. gadam mācību programma bija orientēta uz latviešu tautas mākslu, tika apgūti latviešu ornamenti, etnogrāfisko rakstu un krāsu valoda. Speciālos priekšmetus Valentīnai Helmūtei pasniedza tēlniece Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962) un gleznotājs Jūlijs Viļumainis (1909-1981; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953). RLMV uzdevumi tolaik bija veidot virpotus podus, vāzes, šķīvjus ar figurālām kompozīcijām. Valentīna Helmūte 1948. gadā absolvēja RLMV Keramikas nodaļu un diplomdarbā veidoja spoguļa ietvaru mālā.
Pēc RLMV absolvēšanas Valentīna Helmūte vēlējās turpināt iegūt izglītību Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā, tomēr iestājpārbaudījumos satiktais LMA pedagogs, tēlnieks Emīls Melderis ieteica studēt Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare).
Pasniedzēji LMA Tēlniecības nodaļā bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA tēlniecības pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Arnolds Skribnovskis (1908-1989; LMA tēlniecības pedagogs 1940-1941, 1944-1956), Oļģerts Jaunarājs (1907-2003; LMA Zīmēšanas katedras asistents 1944-1950). Studiju procesā Valentīnas Helmūtes LMA tēlniecības pedagogs līdz 4. kursam bija Emīls Melderis, vēlāk Kārlis Zemdega. Valentīna Helmūte absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu Māte ar bērnu, vadītājs, tēlnieks Kārlis Zemdega.
Līdzās Valentīnai Helmūtei 1955. gadā LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja arī citi nozīmīgi mākslinieki. Pie Teodora Zaļkalna diplomdarbu Kolhozniece veidoja Guna Zvaigznīte (1929-2021), Betija Strautniece (1930-2022) absolvēja ar diplomdarbu – figurālu kompozīciju ģipsī Atzīšanās, Vladimirs Pļetņovs ar darbu Metinātājs, absolvēja arī Elmārs Veidemanis (1925-2013) un Viktors Protkovs (darbojās Krievijā) u.c.
Valentīnas Helmūtes dzīvesbiedrs bija gleznotājs Oļģerts Jaunarājs un viņu lokā bija nozīmīgas mākslas personības - gleznotāji Rūdolfs Pinnis (1902-1992), Jānis Liepiņš (1894-1964), Leo Svemps (1897-1975), Konrāds Ubāns (1893-1981), Kurts Fridrihsons (1911-1991), grafiķis Aleksandrs Junkers (1899-1976), kuri būtiski ietekmēja mākslinieces daiļradi un tās stilistiku.
Pēc LMA absolvēšanas Valentīna Helmūte strādāja par mākslinieci izpildītāju bij. LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātā Māksla (1950-1951), kas veica tēlniecības pasūtījumus: ideoloģiskus portretus, figurālus portretus ģipsī, betonā, granītā un dekoratīvos būvplastikas elementus. Tēlniece darbojās mākslinieku bij. artelī Mākslinieks, bija tā galvenā māksliniece (1956-1957). Artelis izgatavoja metāla, papjē mašē, dabīgās ādas rotaļlietas: lelles, automašīnas, šūpoļu zirdziņus u.c. Artelī darbojās arī tēlniece Guna Zvaigznīte (1955-1956).
Valentīna Helmūte darbojusies MF kombināta Māksla tēlniecības darbnīcās Mākslinieku nams (11.novembra krastmala 35, Rīga), Duntes ielā, Rīgā un Gaujas ielā 1, 5, 9, Rīgā no 1965. gada kopā ar tēlniekiem: Elfrīdu Aldoniju Poli-Āboliņu (1921-2010), Margaritu Siliņu, Rutu Svili (1927-2013), Viktoriju Mickeviču (1921-2008), Laimoni Blumbergu (1919-2014) u.c. Turpat atšķirīgā stilistikā darbus veidoja Juris Mauriņš (1928-1993), Arta Dumpe, Aivars Gulbis u.c. MF kombinātā Māksla darbus tēlniekiem palīdzēja realizēt pieredzējušie kaparkalšanas meistari, kā Voldemārs Bružuks (1940-2018), Dzintars Šmalcs (1939-2000), Tēlniecības ceha vadītāja Regīna Ozere, bronzas liešanas meistari Aivars Jansons (1938-2000), Guntis Dubovs (1943-2015), Mārcis Jaunarājs (mākslinieces dēls, vairāku darbu izpildītājs), Jānis Knāviņš (1960-1997) u.c.
Valentīna Helmūte sadarbībā ar kombinātu Māksla veidojusi Otrā pasaules kara Brāļu kapu ansambļa skulpturālo daļu (Rudzāti, 1964), Rīgas Proletāriešu rajona Goda plāksni (kapars, 200x150 cm, 1965), darbus Skulpturāls cilnis (kapars, Kramatorskas kinoteātra ēkas fasādei, Ukraina, 1966), Sēdoša meitene ar ģitāru (kaparkalums, bij. atpūtas bāzē Rūķīši, Murjāņi, 1968), dekoratīvus ciļņus Mežotnes pils ansambļa saimniecības administratīvajai ēkai (1977), ideoloģisku portretu - cilni bij. RRR rūpnīcas foajē (1977), dekoratīvu cilni Folkloristi bij. Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma ēdamzālē (1989). Kombināta Māksla pirmā stāva darbnīcā Gaujas ielā 5 māksliniece veidoja vairākus Tēlnieku sekcijas pasūtījumus, sīkplastikas un keramikas darbus izstādēm un realizācijai MF salonos Māksla.
Valentīna Helmūte izstādēs piedalījās no 1956. gada, kad pirmo reizi darbu eksponēja 1. LPSR jauno mākslinieku izstādē. Turpmāk māksliniece piedalījās Vispasaules Jaunatnes un studentu festivāla sagatavošanas izstādē (1957), 2. LPSR jauno mākslinieku izstādē (1958), Baltijas republiku tēlniecības izstādē (1958), Republikas Tēlotājmākslas izstādē (1963, kopā ar Valdi Albergu (1922-1984), Zentu Zvāru (1924-2001), Ojāru Siliņu (1927-2003), Inesi Krūmiņu (1931-2021)), Republikāniskajā portretu izstādē (1965), Baltijas republiku tēlniecības kvadriennālē (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1976), Mākslas dienu Tēlniecības izstādē (MF Izstāžu zāle Tēlnieku nams, 1984, kopā ar Artu Dumpi, Lea Dāvidovu-Medeni (1921-1986), Jāni Mikānu, Māru Mickeviču, Zezostru Ķēdi (1936-2000) u.c.), izstādē Ceļš (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 2018, kuratore Ligita Breģe) u.c.
Valentīnas Helmūtes pirmā personālizstāde bija kopā ar grafiķi Arturu Ņikitinu (1936-2022) MF Mākslas salonā (Aspazijas bulvārī, Rīgā, 1969). Vēlāk māksliniece rīkoja personālizstādes Skrundas Kultūras namā (Valentīna Helmūte. Pastelis, 1977), Nīgrandes pagasta muzejā un bij. Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā (1988), Aizputes novadpētniecības muzejā (2001, 2003), viesnīcā Promenade Hotel (Liepāja, 2008, 2018) u.c.
Tēlniece bija FIDEM izstāžu dalībniece no 1975. gada.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Atvadīšanās no tēlnieces Valentīnas Helmūtes notiks 28. janvārī plkst. 15.30, Kuldīgas novada, Nīkrāces pagasta Tukuma kapos.