No Katrīnas Pirmās līdz Elīnai Garančai

Ja cimdiņa šo grāmatu par savu naudu būtu izdevusi, tad arī varētu pīkstēt, ka jāliekas mierā, tā ir CImdiņas izvēle par viņai šķietami svarīgām beibēm un cerams, ka būs pietiekami daudz cilvēku, kuriem interesē Cimdiņas viedoklis par viņprāt svarīgām beibēm. Pieļauju, ka Cimdiņa kā jau jomas speciāliste ir pretendējusi uz visvisādām naudiņām gan algai, gan iespiešanai, tā kā rezultātām arī jābūt puslīdz profesionālam un tāpēc atvērtam kritikai?

Feminisma pamatā ir paradokss - geribam būt līdzīgas, bet vienlaicīgi arī uzsveram atšķirīgo, jo sievietes jau nav vīrieši. Tās 100 svarīgās sievietes lielākoties panākumus ir guvušas "vīriešu" profesijās un tāpēc ir minēšanas vērtas, diemžēl neka'da jauna paradigma iesākta netiek, jo nevar izstāvēt visām latvijas sievietēm blakus, kas varbūt ir darījušas cēlus un ievērības cienīgus darbus, taču nev vēlāk sameklējamas lursoftā. Ikviena dzmedētāja ir izdarījusi kaut ko ievērības cienīgu. Vispār vēmiens nāk, kad mēģina nokāst naudu 50 gadus vecu aktualitāšu iekustināšanai Latvijā. Latvijā ir bijusi daudz, daudz sarežģītāka situācija ar feminismu, tā kā PSRS formāli beibes arīv arēja likt sliedes un traktorā braukt, taču džeki pie jaundzimušā tik un tā tika pēc 5 dienām, attiecīgi, latvijas situācijas un to seku analīze paģēr daudz, daudz inteliģentāku un profesionālāku feminisma speciālistu vai speciālisti, nekā vienkārši beibes, kas ir salasījušās grāmatiņa par to, kā tur, Skandināvijā vai Francijā vai Anglijā noticies...

Lai ir Rivža, lai nav Akurāteres. Nu... un tad? Nav jau grāmata "Es viņu pazinu", izdota 1939.gadā. Un citas tādas nav. Savāksim ziņas pa kripatiņai. Vienā vieni, citā - citi. Nevajag rieties. Citādi būs: "Sarīdīju ciema suņus...". Kā bija tālāk, jūs paši zināt.

Es tomēr visizcilākā, paldies, tev, partijas biedrene Ausma!

Ir tāds teiciens, ka Dieva dzirnas maļ lēni, bet taisnīgi. Un esmu pārliecināta, dižais kritiķis un vētītājs Laiks visu noliks savos īstenās Patiesības plauktos. Un visi cilvēki taču mainās visas savas dzīves laikā. Ceru, ka arī tie ļoooti niknie ,,, Paldies Cimdiņas kundzei par paveikto! Un, ja kādam tas šķiet par maz, lai veido savu enciklopēdiju!

Liels paldies par šo aprakstu. Cik dīvaini un neticami ir cilvēku likteņi!

Cenšas slēpt, bet noslēpt nevar. Viss nāk gaismā.

Visu laiku komunisti lamāja nacistus, ka krematorijas krāsnīs dedzināja ieslodzītos. Bet pašiem tādas krāsnis bija visos cietumos, kur šāva ieslodzītos. Tikai joprojām to slēpj. Bet cilvēki zina: Donskajas cietumā bija, kur šāva 1937.gadā arestētos, Astrahaņas cietumā bija, kur 1941.gada 25.decembrī nošāva Aleksandru Grīnu, "Dvēseļu puteņa" autoru. Un citur bija. Noslēpt nevar. Kāpēc Krievija slēpj PSRS noziegumus, es nesaprotu.

Gandarījumam Tev varu pateikt, ka pirms nāves viņa visu saprata. Ar sirdi saprata. Iespējams, par to nezina pat radinieki, es ar viņu kopā biju slimnīcā, vienā palātā. Radinieki bija atnesuši ūdeni, tas bija gāzēts, viņa visu laiku purpin;aja: nevaru gāzētu dzert. Tikai tad, kad mani izrakstīja, viņa nosauca sevi, jo agrāk māsiņas sauca viņu vārdā, un es viņu nepazinu. Tad, šķiršanās brīdī es pateicu: "Bet es biju izsūtīta, tēvs aizgāja bojā Gulagā". Viņas acis kļuva asas, un viņa pateica: "Katram savs liktenis". Es atbildēju: "'Bet izsūtīšana bija laime, jo citādi varbūt es pati sūtītu ārā citus". Tikai tajā dienā ūdeni es viņai nenopirku. Nebija kas uzliek zīmogu uz dokumentiem, un ārste lika atnākt rīt. Otrā dienā, iedama garām veikalam, iedomājos, ka to pudeli gan viņai nopirkšu, palūdzu ārstei atļauju ieiet palātā. Marta neticīgi saka: "Jūs - man?", es atbildu: "Jā, jūs taču gribējāt negāzētu". Un smaidu. Viņa atsmaida pretim tik laimīgu smaidu, kuru aizmirst nav iespējams. Vārdu nebija. Es smaidīju, arī laimīga. Es toreiz nezināju, ka viņa ir bijusi Gulagā. Es sapratu, ka viņa nožēlo savu uzticēšanos komunisma propagandai. Bez vārdiem sapratu. Nekrologs avīzē bija pēc nedēļas. Uz bērēm es nebiju, bet noskaitīju lūgšanu. Toreiz, kad gāju garām veikalam, man vajadzēja sevi pārvarēt, jo bija doma: priekš kam? Bet es iegāju. Un saņēmu smaidu: "Jūs - man?" - "Jā, Jums, jo Jūs taču gribējāt". Iespējams, arī viņa lūdzās par manu nobendēto tēvu un citiem Gulaga upuriem. Ja jau pati ir bijusi Gulagā. Lai izlasa šo manu stāstu Martas radinieki, lai zina, ka viņa mira apskaidrota. Nezinu, kas rakstīts Cimdiņas grāmatā par viņu. Man palika viņas pašas laimīgais smaids.

Krustiņsone bija liecinieks tam, ko ar labsirdīgu un saprātīgu cilvēku izdara nepārtraukta smadzeņu skalošana un totalitārsms, kas izslēdz jebkuras citas domu vēsmiņas,dzīvošana brīvas domāšanas vakumā. Tā bija viņas traģēdija. Daudzu miljonu traģēdija. Man bija izdevība labi iepazīt daudzu tādu cilvēku likteņus. Tāpēc es pilnīgi piekrītu tam, ka komunisma noziegumi ir vismaz tikpat vai vēl smagāki kā nacisma.

Ka tu nepazini Krustiņsoni dzīves pēdējās dienās. Staļinisms bija izdedzis. Bija! Tāpēc nesteidzies nosodīt viņu, soģi. Tāpat kā Ausma Cimdiņa.

Es varu saderēt, ka tajā grāmatā NEBŪS vairākas pasaulslavenas latviešu zinātnieces, kuru darbi ietekmējusi pasaules vēstures notikumus, piemēram kosmosā. Es pazinu Krustiņsoni un ilgā sarunā pārliecinājos, ka ilgie gadi Gulagā, nebija izdedzinājuši no viņas prāta staļininismu. Viņas ticiba ši ļaundarim robežojās ar tagadējo islamistu pašnavnieču ārprātu. Latvija un latvieši allaž sirguši ar nespēju novērtēt ne notikumu, ne personību nozīmi laika ritumā.

Vinas sastadita gramata, vinas izveletas sieviesu personibas. Par ko tur butu jabrinaas?? Taisiet gramatu pashas augsaa un tad tajaa bus tas, ko gribat likt jus. Peace!

"Sastādītājas" kārtējais PR projektiņš. Sieviete politikā..,. Tā laikam tāda tuva tēma. Starp citu, ja atmiņa neviļ, tad pati arī vairākas reizes bijusi dažādu (komjauniešu) partiju vēlēšanas listēs.

Točna! Iebāzt sūda ministres, bet ne gandrīz vai visas 3. atmodas simbolu Ievu Akurateri... Konjunktūristma laiža Cimdiņa!