No kultūras izmesto skaits pieaug

---- - lielisks redzējums - skaistākā dāvana svētkos! Vairs nejūtos viena...Paldies režisoram un raksta autorei!

Vienmēr bija sabiedrības daļa, kas NESPĒJA dzīvot bez kultūras. Iespējams, ka daudzums samazinās, bet tie, kas paši nodarbojas ar baroka, klasisko vai laikmetīgo mākslu, dzīvo tieši tam. Viņu dzīves jēga ir šajā dziļajā, grūti dažreiz saprotamā, plašai publikai nepieejamā mākslā un nekur citur. Viņi arī var tā pa īstam novērtēt jau sasniegto, kā arī to jauno, kas ļoti vērtīgs parādās kopā ar kādu jaunu ģēniju. Tas tik tiešām notiek, un tā ir liela laime visiem! Viņi gan neskatās ne koru karus, ne Talantus, ne Eirovīziju, bet Dziesmu svētkus GAN!

tādi ilmāri un mitas tādus ilmāru un mitu tekstiņus ir bīdījuši arī tajos laikos, kas mums šķeit, kā stabilu, lielu un cēlu vērtību un stilu iemesotāji. Gotika bija tumsoņu māksla. Agrīnos baroka darbus nievājoši dēvēja par ragū ar varžu kājiņām u.t.t. u.t.jp.

Jā, tā tas diemžēl ir. To cilvēku, kuri alkst pēc dziļām, patiesām vērtībām kultūrā un nespēj pieņemt subkultūras uzbrūkošo, stabilu vietu ieņēmušo seklības parādi, kļūst arvien mazāk.

Nesen lasīju, diemžēl pavirši, kādu rakstu, kura autors pierāda, ka mūsu dienās vajadzība pēc kultūras - šī vārda klasiskajā nozīmē - zūd. Cilvēki vairs necenšas pēc kultūras. Viņiem patiešām ir vajadzīgs tas, kas šajā rakstā dēvēts par subkultūru. Tas jau redzams apstāklī, ka kopš 20. gadsimta sākuma pasaulē vairs nav lielo mākslas stilu, kādi bijuši iepriekšējos gadsimtos. Tagad visi izdomā kaut ko jaunu, kas pēc gada ir apnicis un top atkal kas cits. Tā jau nav iespējams iegūt dziļumu. Viss top sekls, ar vienu vārdu sakot - kultūra mirst. Cilvēkiem tā vairs nav vajadzīga, jo - pieejams ir absolūti viss, jebkurā laikā. Visi ir pārsātinājušies ar visu ko un smadzenes vairs nespēj neko dziļi uztvert, jo noslīkušas informācijas plūdos. Tāds raksts...