Latviešu valodas aģentūra dažāda vieda informāciju piedāvā meklēt deviņos dažādos avotos:
Ikdienā LVA lingvistes elektroniski, telefoniski un klātienē atbild uz neskaitāmiem jautājumiem par valodu. Viņš zina vai zin? Kā vai nekā? Ārkārtas vai ārkārtējs? Lietotne Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze izveidota kā biežāk uzdoto jautājumu un sagatavoto atbilžu krātuve.
Datubāzes mērķis ir padarīt lietotājiem ērti pieejamu datubāzes saturu: atbildes uz aktuāliem jautājumiem par latviešu valodas pareizrunu un pareizrakstību, gramatiku un leksiku, stilistiku un valodas kultūru. Vietnes saturu veido LVA lingvistu sniegtās atbildes uz interesentu jautājumiem, kā arī Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumi un ieteikumi. Tās saturs ik nedēļu tiek papildināts.
Jautājumi formulēti pēc iespējas īsāk, un atbildes sniegtas lakoniski un viegli uztverami. Kur nepieciešams, sniegts plašāks skaidrojums. Lielākajai daļai jautājumu pievienoti avoti, kuri izmantoti atbildes sagatavošanā. Tie būs noderīgi papildu uzziņai.
Valodas konsultāciju elektroniskā datubāze paredzēta humanitāro studiju programmu studentiem, tāpat arī literārajiem redaktoriem un korektoriem, tulkiem, tulkotājiem, žurnālistiem, latviešu valodas kā dzimtās valodas, otrās valodas un svešvalodas skolotājiem un jebkuram interesentam, kurš vēlas pilnveidot savas zināšanas un valodas prasmes.
Angļiem Maikls, dāņiem Mikāls, norvēģiem Mīkaels. Tik dažāda var būt personvārda Michael atveide latviešu valodā. Tas tādēļ, ka citvalodu personvārdi – priekšvārdi un uzvārdi – latviešu valodā tiek atveidoti atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā. Lai atveide būtu korekta, talkā nāk atveides noteikumi. Tie apkopoti LVA lietotnē Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā.
Lietotne ir elektroniska daudzvalodu priekšvārdu un uzvārdu vārdnīca. Tajā apkopota informācija par 28 valodu personvārdu atveidi un atveides variantiem, norādīta arī izmantotā papildliteratūra.
Vārdnīcas pamatā ir latviešu valodā izdotie personvārdu atveides noteikumi – no 20. gadsimta 60. gados Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecības publicētajām brošūrām Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā līdz jaunākajiem mūsdienu izdevumiem.
Vairāku valodu personvārdu atveides noteikumos piedāvāts arī vispārīgs pārskats par skaņu, burtkopu un zilbju atveidi latviešu valodā.
Lietotne paredzēta valsts, pašvaldību un citu institūciju darbiniekiem, kuru ikdienas darbā ir liela nozīme precīzai cittautu personvārdu atveidei latviešu valodā, redaktoriem un korektoriem, tulkiem, tulkotājiem, žurnālistiem un citu profesiju pārstāvjiem, kas ikdienā sastopas ar personvārdu atveides jautājumiem.
"Dzimtā valoda ir valoda, ko mācās no dzimšanas, valoda, kurā ar bērnu runā vecāki, nododot dzimtas valodu nākamajai paaudzei. Parasti tā ir pirmā valoda, kuru apgūst agrā bērnībā mājās, ģimenē un kuru indivīds prot vislabāk. Ja vecāki ģimenē runā dažādās valodās vai bērns agrā bērnībā nonāk citas valodas vidē, viņam var būt divas dzimtās valodas," vēsta vietnes Latviešu valodas rokasgrāmata šķirklis, kas veltīts dzimtajai valodai.
Vietnē ir vairāk nekā 1500 šķirkļu – tajos kompakti izklāstītas 26 valodniecības nozares un apakšnozares. Ietvertas arī tādas, kuru saturs, piemēram, skolas mācību līdzekļos tiek minimāli atspoguļots, tomēr ir nepieciešams, lai labāk izprastu un pilnvērtīgāk lietotu valodu. Lai arī Latviešu valodas rokasgrāmata ir enciklopēdiska rakstura darbs, elektronisks informatīvs mācību palīglīdzeklis latviešu valodniecībā, tajā sniegtā informācija ir viegli uztverama, tāpēc būs interesanta dažādu paaudžu lasītājiem ar atšķirīgām priekšzināšanām valodniecībā.
Vietnes tekstuālo materiālu papildina vizuālā informācija, fonētikas un dialektoloģijas sadaļā – arī audio materiāls. Vairāku šķirkļu paplašinājumā piedāvāti interaktīvi testi un uzdevumi zināšanu pārbaudei un nostiprināšanai. Rokasgrāmatai pievienota nozaru terminu vārdnīca, ko var izmantot arī kā patstāvīgu informatīvu materiālu. Savukārt literatūras sarakstā norādīti avoti, kas izmantoti rokasgrāmatas satura un uzdevumu izstrādē, un zināšanu paplašināšanai noderīgi pētījumi.
Latviešu valodas rokasgrāmata veidota kā daudzfunkcionāls informatīvi praktisks elektronisks līdzeklis, kas ir gan lingvistisks uzziņu un mācību materiāls pamatskolas un vidusskolas skolēniem un citiem interesentiem, kuri vēlas pilnveidot valodas zināšanas, gan teorētisks palīgs skolotājiem, it īpaši tiem, kuri strādā diasporā vai māca latviešu valodu kā svešvalodu ārpus Latvijas.
Vai zinājāt, ka gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām labi pazīstamais ievērojamais valodnieks Jānis Endzelīns bijis arī jaunu vārdu darinātājs? Viņa pūrā ir tādas šodien latviešu valodā lietotas leksēmas kā, piemēram, "izcils", "labestība", "neklātiene", "šķirklis", "teicamnieks". Savukārt par pirmo nozīmīgo latviešu izcelsmes valodnieku tiek uzskatīts ārsts Juris Bārs. Bet Latviešu frazeoloģijas vārdnīcā iekļauti ap 4000 frazeoloģismu, tostarp "mest pirmo akmeni", "redzēt cauri" un "meklēt ar uguni". Plašs un daudzveidīgs ir informācijas klāsts, ko piedāvā lietotne Latviešu valodniecības attīstība: informatīvi izglītojoša elektroniskā karte.
Lietotnes saīsinātais nosaukums ir Lingvistiskā karte. Tā veidota kā elektronisks informatīvs mācību palīglīdzeklis latviešu valodniecībā, sniedzot latviešu valodniecības vēstures izklāstu hronoloģiskā, tematiskā, nozaru, apakšnozaru un personāliju aspektā.
Lingvistiskajā kartē ievietotas vairāk nekā 300 satura vienības par personām, notikumiem, vietām, turpinājumizdevumiem un korpusiem. Informāciju papildina bagātīgs ilustratīvais materiāls (audio un video teksti, attēli un valodas piemēri). Piedāvāti arī 11 tematiski tūrisma maršruti.
Pētnieki par latviešu valodu ir interesējušies gan Latvijā, gan daudzviet citur pasaulē, arī svarīgi notikumi bijuši dažādās zemes malās. Šajā vietnē aiz vārdiem "latviešu valodniecība" un "latviešu valodniecības vēsture" slēpjas visai plašs tēmu loks: gan latviešu valodas, gan tās izpētes vēsture (notikumi, personas, atsevišķi izdevumi – viss, kas tā vai citādi ir nozīmīgs latviešu valodas vēsturē).
Vietnes saturs ir plašāks par šauro jēdziena "latviešu valodniecība" izpratni, jo ietver latgaliešu rakstu valodas rašanos un attīstības aprakstu, nav atstāti novārtā vēl vienas Latvijas valodas – lībiešu valodas – vēstures un pētniecības fakti. Tādējādi ir mēģināts aptvert dažādus valodas un valodniecības vēstures aspektus, kas gadsimtos veidojuši un veido arī šodien mūsdienu latvieša etnisko un lingvistisko identitāti.
Lietotni var izmantot gan vidusskolas skolēni un humanitāro studiju programmu studenti, gan latviešu valodas pedagogi, arī studenti, kas ārvalstu augstskolās apgūst latviešu valodu, vēsturnieki un, protams, visi, kam interesē dažādi valodas jautājumi.
Šo vietni latviešu valodas runātāji iepazina pērnruden, kad LVA izsludināja akciju Mans latviskākais vārds. Sabiedrības balsojumā par latviskāko vārdu tika izraudzīts vārds "rupjmaize".
Arī šogad LVA turpina latviešu valodas daudzināšanu un latvisku vārdu meklējumus, šoreiz liekot uzsvaru uz vārdiem, kas bagātina valodu. Ikviens grāmatu lasītājs Latvijā un pasaulē aicināts piedalīties akcijā Izdaiļo valodu! un iesūtīt latviešu oriģinālliteratūrā vai latviski tulkotajos daiļdarbos atrastus interesantus, neparastus un emocionāli piesātinātus latviešu valodas vārdus. Akcija norisināsies līdz šī gada 4. maijam.
Kā latviešu folklorā no pupas izaug debesu kāpnes, tā arī no idejas, ka skolēniem un latviešu valodas skolotājiem nepieciešama mūsdienīga elektroniska vārdnīca, ir izaudzis šis mācību resurss. Lai radītu iespēju skolēniem un skolotājiem izglītības procesā izmantot elektroniskos mācību līdzekļus, vienkopus iepazīt dažādu veidu vārdnīcās iekļauto informāciju, ir izveidota daudzfunkcionāla un informatīvi ietilpīga elektroniska latviešu valodas vārdnīca E-pupa.
Vārdnīca paredzēta 7.–12. klases mazākumtautību skolēniem, taču daudzpusīgais materiāls izmantojams arī citās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs, augstskolās, pedagogu pilnveides programmās un kursos, kā arī ikviena interesenta patstāvīgajā darbā, mācoties latviešu valodu vai padziļinot zināšanas par to gan Latvijā, gan ārvalstīs. Elektroniskās latviešu valodas vārdnīcas E-pupa materiālu atlases pamatā ir tematiskais princips. Šķirkļa vārdi izvēlēti pēc vienojošās idejas "cilvēks pasaulē", ievērojot tiešās mērķauditorijas vajadzības.
E-pupa par katru vārdu sniedz plašu lingvistisko informāciju, ieskicē tā lietojumu folklorā, literatūrā, publicistikā un dažādās zinātņu nozarēs, piedāvā simbolisko un kultūras kontekstu, kā arī ekstralingvistisko materiālu. Apjoma un satura ziņā šķirkļi atšķiras. Lai nodrošinātu metodiski pareizu latviešu valodas apguvi, folkloras materiāls ir pielāgots mūsdienu latviešu valodas pareizrakstības normām.
Latviešu valodas apguvējiem un pedagogiem nozīmīgu atbalstu sniedz vietne Māci un mācies latviešu valodu – aizvadītajā gadā to izmantojis 151 tūkstotis unikālo lietotāju, kopējam apmeklējumu skaitam sasniedzot pusotru miljonu. Vietnē atrodami daudzveidīgi mācību materiāli un sniegts atbalsts pedagogiem, kuri māca latviešu valodu pieaugušajiem un bērniem. Te pieejamas, piemēram, rokasgrāmatas skolotājiem, mācību materiāli gan pirmsskolas vecuma bērniem, gan skolēniem, gan pieaugušajiem. Tāpat izstrādāti materiāli diasporas, reemigrantu un imigrantu mācīšanai.
Daudzi latviešu valodas apguvēji ir pazīstami ar LVA sagatavoto un izdoto drukāto mācību līdzekļu komplektu Laipa – A1, A2, B1 un B2 līmeņa mācību grāmatām un darba burtnīcām. Ar drukāto mācību līdzekli saturiski saistīta E-Laipa – latviešu valodas pašmācības līdzeklis pieaugušajiem. E-Laipa ir veidota kā elektroniska lietotne – mācību materiālu, testu, uzdevumu un pašpārbaudes materiālu kopa. A1 līmeņa materiāli lietotnē pieejami bez reģistrēšanās. Interesenti valodas apguvi sāk ar tādām tēmām kā Prieks iepazīties!, Mana māja un ģimene, Brīvais laiks un citām.
Visiem minētajiem un vēl citiem LVA elektroniskajiem resursiem iespējams piekļūt arī no LVA interneta vietnes valoda.lv, kurā tostarp lasāms par aģentūras aktualitātēm un atrodams izdoto grāmatu katalogs.