Pagalms - kultūras nams

Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss, kāds Rīgu sagaida 2014. gadā, nenoliedzami paģērē no pilsētas arī atbilstošu kultūras infrastruktūru, kurā notikt visiem šajā gadā iecerētajiem pasākumiem. Nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle neslēpj, ka, pirms dažiem gadiem sākot EKG programmas plānošanu, ambīcijas saistībā ar lielu, nozīmīgu kultūras objektu tapšanu un restaurāciju bijušas krietni lielākas, taču tās atdūrušās pret ekonomiskās krīzes piespēlēto realitāti visā pasaulē.

Būs Latvijas Nacionālā bibliotēka

«Dotajā brīdī ar pārliecību varam pateikt, ka mums būs viens jauns kultūras infrastruktūras objekts - Latvijas Nacionālā bibliotēka -, bet diemžēl nevaram pastāstīt neko vairāk,» viņa saka. Šobrīd nav skaidrības, kad tiks sākta divu nozīmīgu ēku - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Kongresu nama - pārbūve un restaurācija. Arī citi, mazāki objekti, kuriem nepieciešama atjaunošana, atrodas «gaidīšanas režīmā». Apkaimēs esošie kultūras centri gan vizuālā izskata, gan aprīkojuma ziņā ir morāli novecojuši. Labā ziņa ir tāda, ka nākamgad ir plānots pēc rekonstrukcijas atvērt kultūras centru Ziemeļblāzma, kas Vecmīlgrāvim - sociāli sarežģītai videi - došot stipru grūdiena efektu. Tāpat turpinās pilsēttelpas labiekārtošanas projekti vairākās Rīgas apkaimēs, kādas pilsētā kopumā ir 58. «Šobrīd ir jādomā par to, lai, nākot ekonomikas atveseļošanas vilnim, kultūra valstī nepaliktu pēdējā rindā uz gaidīšanu,» spriež Rīga 2014 vadītāja. «Kultūras infrastruktūra ir ļoti svarīga prioritāte, kurai būtu jāparādās stratēģiskās plānošanas līmenī.» Viņa arī piebilst, ka Rīgā atrodas daudz nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras būvju, tādējādi runa ir par galvaspilsētas stratēģiju, kuras realizācija nebūtu jāuzņemas vienīgi Rīgas domei.

Katra rīdzinieka domas ir svarīgas

Tiem, kas ir iecienījuši doties uz Eiropas Kultūras galvaspilsētām, lai pabrīnītos par svaigi tapušām grandiozām kultūras celtnēm, Rīga, apzinoties reālo situāciju, neko tādu arī nav solījusi. «Patiesībā tas, kas mums visvairāk ir vajadzīgs, ir savas dzīves kvalitātes uzlabošana,» uzskata D. Čivle. Pilsēta šobrīd nevar atļauties uzcelt neko jaunu, taču tai ir pa spēkam veikt būtiskas izmaiņas sabiedrības domāšanā, kas saistīta ar pilsētvides attīstīšanu. «Esmu pilnīgi pārliecināta, ka katram rīdziniekam ir savas domas par to, kas notiek pilsētā, taču viņš ir pieradis, ka tās nav svarīgas. Eiropas Kultūras galvaspilsētas gads ir laiks, kad katrs no mums ir kultūras darbinieks,» tā D. Čivle.

Nodibinājums Rīga 2014 dažādu aktivitāšu veidā rosina par pilsēttelpas attīstībai svarīgiem jautājumiem spriest un iespēju robežās tos arī risināt, sanākot kopā gan jomu speciālistiem, gan pašiem pilsētniekiem. Viens no līdzšinējo aktivitāšu piemēriem ir saistīts ar Esplanādi, kur 2014. gadā iecerēts veidot EKG informatīvo centru. D. Čivle stāsta: «Mēs paskatījāmies uz Esplanādi skaidrām acīm un sapratām, ka tā ir viena no Rīgas centrālajām vietām, bet - nedzīva. Cilvēki izskrien cauri, bet nelabprāt uzkavējas.» Jūnijā Rīga 2014 saaicināja kopā uz radošu darbnīcu apkārt Esplanādei mītošo institūciju, iestāžu un sabiedrisko grupējumu pārstāvjus, kā arī arhitektus, lai kopā diskutētu, kā uzlabot šīs vietas vaibstus. Darba grupu apkopotie viedokļi (kopsavilkums www.riga2014.org) tiks izmantoti brīdī, kad sludinās arhitektūras konkursu un veidos darba uzdevumu. «Vairs nav tā, ka kāds šo darba uzdevumu uzraksta, sēžot kabinetā, bet balstās uz dažādu sabiedrības grupu ierosinājumiem,» uzsver D. Čivle un cer, ka šādu praksi pārņems arī tie, kas nodarbojas ar pilsētplānošanas un attīstības lietām. Līdz 20. septembrim Esplanādē darbosies EKG 2014 radoši informatīvā telpa, uz kurieni var nākt un dalīties pārdomās par to, kādai, viņaprāt, jābūt Rīgai. Ik trešdienu visi ir aicināti uz tematiskām diskusijām.

Savstarpējo attiecību kultūra

Jau trīs gadus ar Lielās talkas starpniecību Rīga 2014 īsteno pagalma talku akciju, kurā daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kas apņēmušies labiekārtot savu pagalmu, var to realizēt, sadarbojoties ar arhitektiem un vides dizaineriem. Dažkārt palīgā nāk arī uzņēmēji, piemēram, uzstādot pagalmā basketbola grozu. D. Čivle: «Kopā darīšanas process ir viens no veidiem, kā varam padarīt savu dzīvi labāku arī no attiecību viedokļa. Tas ir tāpat, vai mēs no rīta pasveicinām savu kaimiņu vai ne. Ļoti vienkāršas lietas, kas neprasa neko.» Katrs nams var kļūt par kultūras namu, turklāt pieredze liecina, ka pagalmu talkā iesāktās rūpes par savu vidi turpinās.

D. Čivlei bija iespēja būt žūrijā un vērtēt projektu pieteikumus Venēcijas biennālei, un viņa ir gandarīta, ka atbalstītā ekspozīcija konceptuāli ietver domāšanas maiņas aspektu. «Tā ir tā iekšējā brīvība - sevis apzināšanās -, kas pēc tam tiek realizēta publiskā telpā,» viņa saka. «Ceru, ka ekspozīcija arī starptautiskā līmenī iepazīstinās ar Rīgu kā iekšēji brīvu savos risinājumos un tendētu uz attīstību.»