Balvu kategorijā Labākais orķestra mākslinieks saņēma Latvijas Nacionālās operas arfu grupas pārstāvji Oskars Krašauskis-Krauze un Jekaterina Suvorova, balvu par ieguldīto darbu tehniski administratīvajā darbā saņēma Astra Ansone, bet balvu par mūža ieguldījumu saņēma Laila Holberga.
Balvu par mūža ieguldījumu saņēmusī Holberga ir operas solistu koncertmeistare, kura operā strādā kopš 1980.gada. Gadu gaitā Holberga sadarbojusies ar Latvijas Nacionālās operas solistiem, palīdzējusi izprast iestudējumu specifiku viesmāksliniekiem, bijusi nepārvērtējams atbalsts diriģentiem un mūsu operas vadošajiem māksliniekiem.
Tenors Čuļpajevs Latvijas Nacionālajā operā sevi izcili pierādījis vairāku sezonu garumā. Jau viņa debija Trufaldīno lomā Sergeja Prokofjeva operā Mīla uz trim apelsīniem 2013.gadā raisīja sajūsmu gan skatītājos, gan kritiķos. Turpmākajos gados Čuļpajevs sevi gan vokāli, gan aktieriski spoži apliecinājis daudzveidīgā repertuārā. Aizvadīto sezonu Mihails sāka ar debiju grāfa Almavivas lomā Džoakīno Rosīni operā Seviljas bārddzinis, sezonas gaitā viņa lomu klāstam pievienojās Ļenskis Pētera Čaikovska operā Jevgeņijs Oņegins, Remendado Žorža Bizē operā Karmena un Valters fon der Fogelveide Riharda Vāgnera operā Tanheizers. Mihails Čuļpajevs ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Bijis nominēts Lielajai Mūzikas balvai 2015 kategorijā Jaunais mākslinieks.
Par labāko baleta solistu atzītais Freimans Latvijas Nacionālajā baletā dejo kopš 2008.gada. Viņš ir atveidojis virkni lomu gan klasiskos, gan mūsdienīgos iestudējumos. 2016./2017.gada sezonā īpašus panākumus un skatītāju atzinību māksliniekam nesusi titulloma baletā Pērs Gints. 2013.gadā Freimans ieguvis horeogrāfa diplomu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, viņa veidotās horeogrāfijas daudzkārt izrādītas baleta vakarā Iespējams…. Freimans ir arī viens no viencēliena Izstādes gleznas (izrāde Bolero…) horeogrāfiem.
Latvijas Nacionālās operas orķestra arfu grupa - Krašauskis-Krauze un Suvorova - balvu saņēma par augstu māksliniecisko sniegumu 2016./2017.gada sezonā, kad īpašs izaicinājums bija Riharda Vāgnera operas Tanheizers iestudējums. Šo sarežģīto uzdevumu abi mūziķi paveica izcilā mākslinieciskajā kvalitātē.
Savukārt rekvizitore Ansone, kas saņēma balvu par mūža ieguldījumu tehniski administratīvajā jomā, darbu Latvijas Nacionālajā operā sāka 1972.gadā. Gadu gaitā viņa veikusi gan butafores un gaismu tehniķes pienākumus, gan vadījusi rekvizītu sagatavošanas daļas darbu. Ar savu dzīves un darba pieredzi Ansone spēj izturēties ļoti mierīgi un nosvērti visdažādākajās stresa situācijās, līdz ar to harmonizējot arī apkārtējos. Viņa rūpējusies par rekvizītu sagatavošanu un nodrošināšanu arī daudzās operas un baleta viesizrāžu norises vietās.
Latvijas Nacionālās operas fonda Gada balva operai katras sezonas sākumā apbalvo iepriekšējās sezonas labākos operas un baleta māksliniekus, kā arī aizskatuves cilvēkus, kuru darbs operas ikdienā ir tikpat nozīmīgs.