Dejot – vai savādāk šo mūžu dzīvot var? Dejot – vai savādāk var brīvam būt? Visskaistākā no dejām – tā dzīve ir, kur, katru soli sperot, mums līdzās mīļo skats. Oktobra murskulī, kad rudens lapas un lietus lāses griežas bezgalīgā dabas ritmā, Vītolu fondā dibināta stipendija dejotājas Benitas Daudes piemiņai, kura mūžībā aizgāja šā gada 7. oktobrī.
Benita Daude (laulībā uzvārds: Odiņa) dzimusi Rīgā 1951. gada 27. septembrī. Benita uzauga ļoti strādīgā un inteliģentā latviešu – Skaidrītes Osis Daude un Imanta Daudes – ģimenē. Jau no agras bērnības viņa aizrautīgi dejoja Dzirkstelītē un pēc tam ilgus jo ilgus gadus ar šo horeogrāfisko mākslas veidu turpināja nodarboties Latvijas nopelniem bagātajā tautas deju ansamblī Liesma pedagoga Imanta Magones vadībā. Kopā ar pārējiem kolektīva Liesma dalībniekiem viņa ar ievērojamiem panākumiem pārstāvēja latviešu kultūru ne tikai bijušajās PSRS republikās, bet arī Somijā, Islandē, Vācijā un citviet.
Skolas gaitas Benita aizvadīja Rīgas 25. vidusskolā, kam sekoja Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums, kuru 1977. gadā Benita pabeidza ar izcilību, saņemot diplomu kultūras un izglītības darba specialitātē ar kvalifikāciju - klubu darbinieks pašdarbības tautu deju kolektīva vadītājs. Darba gaitas kultūras jomā viņa turpināja gan kā kultūras nama vadītāja Rīgas Ļeņingradas rajonā (tagad Kurzemes priekšpilsētā), gan arī kā aktīva organizētāja tolaik tik slavenajās poligrāfiķu diskotēkas Poligrāfiķu centrālajā klubā Lāčplēša ielā.
Vienlaikus lielajai degsmei pret deju un veicamo darbu Benita uzaudzinājusi arī četrus krietnus dēlus - Nilu, Miku, Ivaru un Reini Odiņus. Gaišā piemiņā par mammas mīlestību un saskaņā ar viņas vēlēšanos dēli nodibinājuši In Memoriam Benitas Daudes (Odiņas) stipendiju, kas pēc Benitas ieceres ir novēlēta kādam talantīgam jaunietim vai jaunietei, kas studēs dejas, mūzikas vai glezniecības mākslu.
Ir vien trīs veidi, kā šo pasauli piepildīt: darīt to skaistāku, dot mīlestību saviem tuvajiem un dāvāt cerību līdzcilvēkiem. Benitas dejas prieks saviļņojis, priecējis un bagātākus darījis daudzus jo daudzus, reizē esot kā apliecinājums, ka, patiesi esot, varam būt rota viens otram un cilvēcei kopā. Cik liels bijis Benitas talants, tik arī sirds skāviens, kas ļāvis izaudzināt brīnišķus un sirdsgudrus cilvēkus, kas godam var izpildīt arī trešo no cilvēka spējām šo pasauli darīt labāku – dot cerību kādam, kas tajā ilgojas.
Vītolu fonds saka paldies Nilam, Mikam, Ivaram un Reinim Odiņiem par stipendijas dibināšanu, kas caur Benitas vēlmi sniegs apņēmību jauna censoņa izaugsmei.