Prezentēts dzīvās vēstures portāls "Collective memory"

lv, un tapa "kolektīvās atmiņas" vai dzīvēs vēstures interneta vietne —  tā īsi varētu raksturot jaunā projekta idejiskās barotnes.Fakts, ka projekts patrona statusā ieguvis valsts prezidentu Valdi Zatleru, apliecina arī lieliskas prasmes prezentēt savu projektu, kas tiek pozicionēts arī kā veltījums Latvijas 90.dzimšanas dienai.“Starptautiskais projekts „Collective Memory” jeb „Dzīvā vēsture” ļaus fiksēt, uzglabāt, sistematizēt un ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību plašākai sabiedrībai padarīt pieejamu dzīvās vēstures liecību krājumu,” — vēstī projekta autori. Realitātē tas nozīmē, ka katrs šajā interneta vietnē varēs ielādēt videofailus — stāstus, kurā aculiecinieki kameras priekšā stāsta kādu, iespējams, oficiālajās annālēs neierakstītu faktu — savu personisko pieredzi, kas veido oficiālās vēstures unikālo, subjektīvo “oderējumu”.  Pirmajos videofailos fiksēti gan sirmgalvju stāsti — atmiņas par senākiem laikiem, gan populārā Krievijas muzikologa Artēmija Troicka atmiņas par Mākslas dienu fenomenu Rīgā 80.gadu vidū. Vēlāk, izmantojot  īpašus atslēgas vārdus, lietotāji varēs iegūt, iespējams, pilnīgi negaidītu informāciju, skata punktu uz sev interesējošo notikumu, arī vēstures gaitu.  Projekts „Collective Memory” aizsākts Latvijā, taču turpinās darboties starptautiskā līmenī — savu dalību projektā jau apstiprinājušas 12 valstis: Igaunija, Lietuva, ASV, Čehija, Brazīlija, Gruzija, Libāna, Vācija, Ungārija un Rumānija.„Latvijas valsts vēsture ir aprakstīta grāmatās un dokumentēta arhīvos. Taču tā ir mūsu vēstures mazākā daļa. Īstā Latvijas vēsture dzīvo mūsu vecāku un vecvecāku atmiņās, aculiecinieku stāstos par piedzīvoto un izjusto,” uzskata Latvijas valsts prezidents un projekta „Collective Memory” patrons Valdis Zatlers. Latvijā projektu tehniski realizē portāls www.draugiem.lv.