Priekšstats, cik pasaulē pilsētu — tik kinofestivālu, kuru balvu reālajā nozīmībā un ietekmē "var nolauzt kaklu", nav līdz galam precīzs. Čehijā notiekošais Karlovi Varu starptautiskais kinofestivāls var lepoties gan ar cienījamu vēsturi (šogad tas notiek 43.reizi), gan ar cienījamu reputāciju un noteiktu vietu Eiropas festivālu hierarhijā. Ja "svēto trīsvienību" (Kannas, Venēcija, Berlīne) tam neaizsniegt, tad ar Maskavas festivālu, kas noslēdzās īsu mirkli pirms Karlovi Varu sākuma, tas atrodas līdzīgās pozīcijās, tāpat kā Šveices komfortu piedāvājošais Lokarno festivāls (augustā) un citi vidējā ranga spēcīgie spēlētāji. Kopš laika gala Karlovi Vari ir bijuši pievilcīgi gan ar savu sadzīvisko demokrātismu — studenti kinomīļi, kuri nav parūpējušies par naktsmājām, ir laipni aicināti nakšņot guļammaisos lielākajā no festivāla filmu izrāžu zālēm, gan ar labvēlīgu ieinteresētību Austrumeiropas kinematogrāfijās — arī Latvijas un Baltijas piedāvājumā.
Interesē Latvija
Šoreiz no Latvijas filmām konkursa programmai East of the West/Rietumu
austrumi organizētāji bija izraudzījušies četru latviešu režisoru
(A.Viduleja, J.Putniņš, J.Kalējs, G.Šmits) noveļu apkopojumu Vogelfrei,
kas pēdējā laikā kļuvusi par starptautisko festivālu pastāvīgu
apceļotāju. Filma jau rādīta Korejā, Pusanas festivālā, pabijusi
Roterdamā — tie visi ir profesionālā vidē augsti novērtēti festivāli.
Karlovi Varos Vogelfrei cīnās par balvu piecpadsmit citu filmu vidū,
kas pārstāv Vāciju, Rumāniju, Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Albāniju,
Čehiju, Ungāriju u.c. Šajā programmā iekļauts arī Kazahstānas un
vairāku Eiropas valstu kopražojums — filma Tulpe (Tjulpan), kuras kontā
ir arī viena no Kannu kinofestivāla balvām.
Karlovi Varu sacensību trase ir visai komplicēta — līdzās jau pieminētajai Rietumu austrumi sacensībai, kas tomēr rada aizdomas par "ģeogrāfiskas dabas atlaidēm", eksistē arī lielais konkurss ar 14 filmām, kurā arī ir daža laba Austrumeiropas parādība (Polijas un Čehijas pārstāves), kā arī dokumentālo filmu konkurss. Kopumā Karlovi Varu piedāvājums — 235 filmas apskatāmas nedēļas "ar astīti" laikā — ir iespaidīgs. Turklāt jau labu laiku Karlovi Vari ir kļuvuši par labu darba sesiju festivālu pārstāvjiem (arī mūsu Arsenāla meitenēm), kur aizpildīt "baltos plankumus" — proti, noskatīties filmas, kas jau guvušas atzinību Berlīnē, Kannās, Venēcijā, Sandensā. Teiksim, te var noķert amerikāņa Toda Heinsa smalko veltījumu Bobam Dilanam I"am not there, kurā leģendu spēlē virkne aktieru. Filma pērn rudenī bija Venēcijas festivāla sensācija un atnesa Oskara nomināciju Keitai Blānšetai, bez kautrēšanās iekļauts festivāla informatīvajā skatē. Nu ko, mierinājums, ka Čehijā ar arthouse filmu distribūciju situācija nav īpaši spožāka kā Latvijā, arī līdz Rīgas ķinīšiem, kaut bija solīta, filma tā arī nav nonākusi.
Slavenas sejas
Paralēli iespējai skenēt, kas tad notiek Austrumeiropas
kinematogrāfijās, kas būtībā ir Karlovi Varu festivāla unikālais
piedāvājums, tā organizētāji, protams, ir spiesti piedalīties slavenību
pievilināšanas sacensībā. Bez tā, diemžēl, nekur. Skaidrs, ka ziņu
aģentūras ir ieinteresētas ne jau kāda Austrumeiropas režisora ģīmetnē
un faktā, ka norisinājusies, teiksim, lietuviešu filmas skate, bet gan
populāros ģīmjos. Šogad galvenā publiskā seja — balvas par mūža
ieguldījumu saņēmējs leģendārais amerikāņu aktieris Roberts de Niro —
piešķīra atzīstamu raudzi visam pasākumam. Karlovi Vari savus Kristāla
globusus tik tiešām pa labi un kreisi nedāļā — Hārvijs Keitels, Denijs
de Vito — atzīstami Holivudas profesionāļi, kuru karjera mērāma daudzos
gadu desmitos, arī čehu leģenda Vera Hitilova — ģeniāla 60.gadu čehu
režisore, kuras karjeru sabojāja dzelžainā ideoloģiskā kontrole pēc
1968.gada Čehijas pavasara traģiskās izskaņas un kuras filmu
Margrietiņas izrādes Klusuma skaņu sākumā un finālā braši citē Alvis
Hermanis — tie ir tikai daži no mūža balvas ieguvējiem.
Starp citu, četrdesmit gadi kopš 1968.gada notikumiem — krievu tankiem Prāgā, kas pavilka svītru izcilajam 60.gadu čehu kino, ir viena no šā gada festivāla tēmām. Tā nav pārlieku akcentēta, acīmredzot čehi labi pazīst savus 60.gadu šedevrus, ko radīja vēlāk uz ASV emigrējušais Milošs Formans un citi. Taču, tās klātbūtne ir jūtama — arī kā vēl cita 60.gadu čehu avangarda režisora Ivana Pasera filmu skate. Bet atpakaļ pie de Niro, kurš uz Karlovi Variem bija devies īpaši, ne ģeogrāfiskā tuvuma motivēts. (Kopš Prāga kļuvusi par populāru Holivudas filmu uzņemšanas vietu, Karlovi Varos šad tad ieskrien kāda no Prāgā izbraukuma apstākļos strādājošām Holivudas zvaigznēm, kā pērn to izdarīja Renē Zelvēgere.) Roberta de Niro azotē gan bija pat skaists teksts par sievu un bērniem, kurus viņš gribējis iepazīstināt ar čehu kultūru, kā arī jauna filma. Proti, traģikomēdija What Just Happened/Kas tikko notika, kuras galvenais varonis ir Holivudas producents krīzē. Protams, de Niro šajā lomā ar cinisku ironiju atskatās uz Holivudas biznesa aizkulisēm. Filma, ko veidojis atzīstams Holivudas profesionālis Barijs Levinsons, bija izraudzīta arī par Kannu festivāla noslēguma "atrakciju", taču, kā jau tas nereti notiek ar noslēguma filmām, pazuda citu, aktuālāku notikumu (balvas, vinnētāji…) jūrā. Savukārt de Niro, kurš Čehijā intervijām nebija pieejams, sniedza publisku preses konferenci, atbildēdams sev tipiskajā lakoniski apcirptajā stilā. Tik vien to jaunumu, ka de Niro pašlaik sadarbojas ar režisoru, kurš savulaik viņu atklāja un kuram viņš var būt pateicīgs par savu izcilās karjeras sākumu un arī tās spožākajām lomām filmās Satrakotais vērsis, Tasksists, Kazino u.c., Mārtinu Skorsēzi. "Mums ir padomā projekts, kas labākajā gadījumā varētu tikt sākts pēc pāris gadiem," solīja de Niro, uzsvērdams, ka starp viņu un Mārtinu Skorsēzi joprojām valda ļoti tuvas, draudzīgas attiecības. Arī pats de Niro, kurš pirms gada pārsteidza ar savu režijas darbu Labais gans/The Good Shepherd (spiegu un kompromisu drāma ar Metu Deimonu), nav atmetis domu turpināt darboties režijā. Patlaban, tā teikt, work in progress — nekādu lieku komentāru, kaut par to milzīgo spiedienu, kas ir jāiztur ikvienam "dīvainim", kurš sadomājies nodarboties ar režiju, de Niro tomēr pažēlojās: "Tas ir atbildības spiediens, cilvēcisko vājību un noteikti arī investoru, studijas spiediens, es tiešām nenovēlu nevienam būt par komerciāli neveiksmīgas filmas režisoru."
Starp citu, bez lielās Holivudas šarma neiztiks arī rīt notiekošajā festivāla izskaņā: savu Holivudas darbu — mūziklu ar Merilu Strīpu Mamma, mia! — priekšā stādīs potenciālā kases grāvēja režisore angliete Filida Loida. Filma — ļoti drīz Forum Cinemas repertuārā.