Darbu laikā veikta memoriāla teritorijas labiekārtošana, kā arī atjaunots un ar jauniem glābēju vārdiem papildināts piemineklis Žanim Lipkem un Latvijas ebreju glābējiem. Tāpat memoriāla teritorijā iestādīta sēru vītolu aleja, simbolizējot tos varoņus, kuri Otrā pasaules kara laikā gāja bojā, cenšoties nosargāt ebreju dzīvības. Šodien atjaunotajā memoriālā notiek pirmais publiskais pasākums, kas veltīts Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai.
Uniting izpilddirektore Elīna Škļara skaidro, ka noslēdzies viens no fonda Uniting līdz šim vērienīgākajiem projektiem - holokausta memoriāla labiekārtošana, sēru vītolu alejas stādīšana, Lipkes portreta atjaunošana un memoriālā iemūžināto ebreju glābēju vārdu papildināšana. Viens no nozīmīgākajiem veikumiem ir zināmākā ebreju glābēja Lipkes portreta atjaunošana.
Fondā ir gandarīti, ka šo darbu piekrita veikt Latvijas tēlnieks Gļebs Pantelejevs.
"Runājot par Lipkes portretu, tam ir divi aspekti. No tehniskās puses - tas ir tā sauktais zemā ciļņa portrets, kas atliets no gaišā, sudrabainā alumīnija, piešķirot portretam vieglumu un eleganci, kas lieliski saskan ar baltās krāsas memoriālu/sienu. Savukārt, raugoties uz šo darbu no psiholoģiskā aspekta - pirms ķerties tam klāt, veicu padziļinātu izpēti, lai vēl vairāk iepazītos ar Lipkes personību," atzīst Pantelejevs.
Mākslinieks atzīst, ka viņam ir paveicies, ka līdz šim viņš ir atveidojis vairākas ļoti stipras un vēsturiski nozīmīgas personas - Gunāru Astru, Oskaru Kalpaku, tagad arī Lipki.
Būtiski papildināta arī memoriāla piemiņas plāksne. "Uzskatu sevi par šīs humānās vēstures idejas kreatoru, jo ļoti agrā jaunībā piedzīvoju tās šausmas, ko tagad dēvē par holokaustu, un zaudēju ticību cilvēcībai. Tikai pēc kara, kad mokoši domāju, kā dzīvot tālāk, uzzināju par šo cilvēcības brīnumu, kas man atdeva ticību dzīvei un cilvēkiem," atzīst vēsturnieks Marģers Vestermanis, kurš savu dzīvi veltījis ebreju glābēju piemiņas apzināšanai un saglabāšanai.
Viņš sācis pētīt un vākt materiālus par katru varonības epizodi, un 2007.gadā bija apzināti 273 glābēju vārdi, kuru godināšanai uzcelts pateicības memoriāls. Līdzekļu vākšanā memoriāla izveidei piedalījās dažādākie cilvēki. Atjaunotajā memoriālā tagad ir godinātas 425 ebreju glābēju personas, bet apzināto glābēju skaits, kopā ar tiem, kuru personības palikušas nenoskaidrotas, sasniedzis 655.
Sadarbībā ar vēsturnieku Vestermani tapusi arī ideja memoriāla teritoriju papildināt ar jaunu piemiņas elementu - simbolisku sēru vītolu rindu, kas godina tos varoņus, kuri holokausta laikā gāja bojā, mēģinot glābt ebrejus. Alejā iestādīti 14 vītoli, veltot tos 14 drosmīgām dvēselēm.
Memoriāla teritorijā veikti arī citi darbi - labiekārtota memoriāla teritorija, uzstādīti jauni soliņi, novietotas jaunas atkritumu tvertnes un nomainīts teritorijas apgaismojums.
Fonds Uniting ir 2019.gadā dibināta labdarības organizācija, kas sniedz ieguldījumu vienotas, vienlīdzīgas un kulturāli izglītotas Latvijas sabiedrības attīstībā.
Emīlijas Benjamiņas ielas memoriāls atrodas kādreizējās Lielās horālās sinagogas vietā. 1941. gada 4. jūlijā, pēc tam, kad Rīgu bija ieņēmuši nacistiskās Vācijas spēki, vācu armija nodedzināja piecas no sešām Rīgā esošajām ebreju sinagogām, nāvi liesmās lemjot vairākiem tūkstošiem ebreju. Pēc Otrā pasaules kara sinagogas drupas tika nojauktas, un tās vietā ierīkots skvērs. 1988.gadā šajā vietā tika uzstādīts piemiņas akmens ar Dāvida zvaigzni, bet pirms 30 gadiem atklāts memoriāls.
Pieminekli Latvijas ebreju glābējiem atklāja 2007. gadā, un to veido 12 metrus gara un sešus metrus augsta siena, kas itin kā gāžas, draudot iznīcināt ebreju tautu. Sienu balsta un pret iznīcību notur kolonnas ar ebreju glābēju vārdiem. Uz centrālās kolonnas attēlots Lipke, kuram izdevās glābt vairāk nekā 50 cilvēku. Pieminekli projektējusi toreizējā Latvijas Mākslas akadēmijas studente Elīna Lazdiņa.