Pasākumā, kas notiks 26. februārī pulksten 14.00 muzeja Kolonnu
zālē, programmā iekļauti Latvijas vēsturnieku sekojoši referāti:
“Mērija Grīnberga un Grosvaldu ģimene“ (Dr.habil.art., LMA
profesors Eduards Kļaviņš)
“Latvijas kultūras nosargātās vērtības un Mērija Grīnberga 2. Pasaules kara laikā. “ (Dr.art., Vidzemes augstskolas profesors Jānis Kalnačs)
“Nacionālsocialistiskās Vācijas organizētie Latvijas muzeju vērtību „glābšanas” pasākumi 2. Pasaules kara laikā. “ (Mag.hist., Mag.art., RVKM galvenā speciāliste Rasa Pārpuce)
“Rīgas rātskunga Fridriha Vilhelma Brederlo kolekcija pirms un pēc atgriešanās no Vācijas. “ (Mag.art., Ārzemju mākslas muzeja direktore Daiga Upeniece)
“Mērija Grīnberga pēckara gadu muzejnieku atmiņās. “ (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs)
Mērija Grīnberga nākusi no Rīgas inteliģentu ģimenes. Mātes
brāļi – Jāzeps Grosvalds – gleznotājs, jaunu ceļu uzsācējs latviešu
glezniecībā, Oļģerts Grosvalds - diplomāts un mākslas zinātnieks.
Māte, arī Mērija - 1926. gadā Rīgā nodibināja pirmo mākslas salonu
Rīgā. Viņa bija pirmā latviešu tautas mākslas propogandētāja.
Mērija Grīnberga dzimusi Pēterburgā, Krievijas latviešu luterāņu
draudžu bīskapa Jāņa Grīnberga ģimenē. Mērija mācijās Latvijas
Universitātē, palīdzēja mātei salonā un vēlāk strādāja Valsts
Vēsturiskajā muzejā, tagadējā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, nacistiskā Vācija arī
Latvijā realizēja kultūras „glābšanas” plānu un no okupētajām
teritorijām kultūras vērtības transportēja uz rietumiem.
700 kastēs iesaiņoja muzeju kolekcijas no Latvijas Nacionālā
mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja. Kultūrvēsturiskās vērtības ar
kuģi transportēja uz Vāciju Kēnigsbergā un vēlāk uz dažādām vietām
Čehijā. Kolekcijas pavadīt sākumā bija izvēlēti vairāki muzeju
darbinieki, taču beigās palika viena Mērija Grīnberga.
Vāciešu aizvestā Rīgas muzeju kolekciju atgriešanās 1946.gadā, jau
padomju Latvijā, pēckara situācijā bija unikāls gadījums. Šo
kolekciju kopējā vērtība bija vairāk kā 2,2 miljardi rubļu.
Pārsteidzoši, ka Mērija Grīnberga jaunākā, kā šo kolekciju
uzraudzītāja no aizvešanas līdz atvešanai, nav minēta ne tā laika
avīzēs, ne publikācijās. Un pateicību tā arī viņa nesaņēma līdz
mūža galam. Taisni otrādi, viņa bija pakļauta pratināšanām un
muzeja darbs bija jānomaina ar fabrikas darbu.
Arī šodien ir vēl maz pētījumu par šo unikālo sievieti, par viņas
bīstamo braucienu uz rietumiem un veiksmīgo atgriešanos.
Latvijas muzejnieku saime augstu vērtē Mērijas Grīnbergas
pašaizliedzību, drosmi un Dzimtenes mīlestību. Viņas dzīve ir
vēsturisku pētījumu un arī literāru darbu
vērta.