Izstādi finansiāli atbalstīja Latvijas Republikas goda konsuls Ļvivā Volodimirs Hartsula. Tā iekļauta pilsētas fotofestivāla programmā un būs aplūkojama līdz 19. septembrim. Pēc Ļvivas fotoizstādi iecerēts parādīt arī Kijivā un citās Ukrainas pilsētās, iepazīstinot un stiprinot ukraiņus ar Baltijas neatkarības atgūšanas stāstu.
Eksponētajās 18 autoru fotogrāfijās no LNVM Tautas frontes muzeja kolekcijas atspoguļots Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ceļš 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Izstādes atklāšanā Ļvivas Foto muzeja direktors Romāns Meteļskis uzsvēra līdzīgo Latvijas un Ukrainas vēsturē, arī pirms 35 gadiem notikušo pavērsienu abu tautu un valstu likteņos: “Varam droši apgalvot, ka Baltijas ceļš ir arī Ukrainas ceļš."
Savukārt īpašā Eiropas parlamenta deputātes Sandras Kalnietes vēstulē, ko izstādes atklāšanā nolasīja tās viesiem, teikts: “Baltijas valstis apzinās, ka ukraiņu tauta cīnās ne tikai par savu, bet arī par Eiropas tautu brīvību. Mēs nešaubāmies, ka ar starptautisko palīdzību varonīgā ukraiņu tauta uzvarēs un padzīs Krieviju no savas valsts. Krievijas imperiālisms nedrīkst uzvarēt, tāpēc Baltijas valstis atbalstīs Ukrainu līdz pilnīgai tās uzvarai. Baltijas valstis stāv par Ukrainu ar visiem mūsu valstu rīcībā esošajiem diplomātiskajiem, militārās un humānās palīdzības līdzekļiem.”
LNVM Tautas frontes muzejs aktīvi iesaistījies arī vairākos citos 1989. gadā notikušā Baltijas ceļa jubilejas pasākumos.
6. septembrī Saeimā notiks arī konference Pievienojies Baltijas ceļam! Diskusijā piedalīsies un noslēguma uzrunu teiks pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs, tagad LNVM pētnieks Dainis Īvāns. Bet 20. septembrī LNVM telpās Rīgas pilī tiks apbalvoti skolēnu eseju konkursa Baltijas ceļš - Eiropas modināšana dalībnieki.
Baltijas ceļš ir viena no visu laiku vērienīgākajām nevardarbīgas pretošanās akcijām. 1989. gada 23. augustā plkst. 19.00 PSRS okupētās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji uz 15 minūtēm sadevās rokās, lai nosodītu Baltijas valstu pretlikumīgo iekļaušanu Padomju Savienībā un prasītu brīvību. Viļņu, Rīgu un Tallinu tovakar savienoja vairāk nekā 600 kilometrus gara cilvēku ķēde. Akcija notika tieši 50 gadus pēc noziedzīgā Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas. Kā nevardarbīgas pretošanās spēka apliecinājums Baltijas ceļš iekļauts UNESCO programmas Pasaules atmiņa dokumentālā mantojuma reģistrā.