Laika ziņas
Šodien
Migla

Sāk darbu Latvijas Universitātes Lībiešu institūts

Par Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūta pirmo uzdevumu kļūs lībiešu valodas un kultūras pētniecība, kā arī lībiešu atstātā kultūrvēsturiskā mantojuma Latvijā apzināšana. Tā piektdien, 21. septembrī, LU Lielajā aulā notikušā atklāšanas pasākumā sacīja LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits.

Savā uzrunā lībiešu valodā Ernštreits akcentēja, ka lībieši ir Latvijas pamattauta un bez lībiešiem Latvija būtu pavisam cita: citādu valodu, citādu kultūru, vēsturi un cilvēkiem. "Latvijas lībiskās trešdaļas apzināšanās un izpēte jau sen bija pelnījusi atsevišķu uzmanību un vietu Latvijas apziņā. "Lībiešu institūts nav radies tukšā vietā. Lībieši bijuši zinātnieku darba objekts daudzu valstu, arī Latvijas, pētniecības iestādēs, tomēr īpaša loma ir bijusi Lībiešu kultūras centram, kas no pašiem lībiešiem izaudzinājis pētniekus, kuri nu kļuvuši par jaunā institūta kodolu. "Lībiešu kultūras biedrības" ("Līvõ Kultūr sidām") teju ceturtdaļgadsimtu ilgajā darbā tapusī pētnieciskā bāze – pētījumi un publikācijas, kursi augstskolām, datubāzes, plašais starptautiskais sadarbības tīkls – nu nonākusi Latvijas Universitātē, paverot jaunus apvāršņus lībiešu mantojuma apzināšanai un izpētei."

Viņš uzsvēra, ka par LU Lībiešu institūta pirmo uzdevumu kļūs lībiešu valodas un kultūras pētniecība, arī lībiešu mantojuma Latvijā apzināšana. "Mēs veidosim arī plaši lietojamus produktus – mūsdienīgus elektroniskus rīkus lībiešu kultūras un valodas iepazīšanai un pētniecībai, lībiešu tematikai veltītus izglītojošus pasākumus, augstskolu programmas, mācību palīgmateriālus un daudz cita," sacīja Ernštreits. Turklāt ar lībiešiem ciešā saskarē esoša tematika atrodama daudzās jomas. Tās kombinējot,  ir iespējams rast jaunu skatījumu ne tikai uz lībiešiem un viņu mantojumu, bet uz pasauli kopumā.

Šogad Lībiešu kultūrtelpa sākusi ceļu uz iekļaušanu nacionālajā un tālākā nākotnē – arī UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. "LU Lībiešu institūta izveide nozīmē stiprāku Lībiešu kultūrtelpu, atbalstu un jaunas iespējas sāktajā ceļā. Taču tas iezīmē arī citu kvalitātes latiņu gan lībiešu kopienai, gan visām ar lībiešu kultūrtelpu saistītajām pusēm. Tikai kopīgi un kvalitatīvi darbojoties, ir iespējams pārliecinoši sasniegt iecerēto," sacīja Ernštreits un uzsvēra: "Lībiešu pētniecībā nekad nav bijusi tik laba situācija kā šodien – gan pētnieku, gan pētnieciskās bāzes, gan morālā atbalsta ziņā. Bet tai jākļūst vēl labākai."

LU rektors Indriķis Muižnieks pauda saviļņojumu, ka Lielajā aulā dzirdama lībiešu valoda un norādīja, ka LU misija ir veicināt valsts sabiedrības ekonomikas un kultūras attīstību, "līdz ar to Lībiešu institūta izveide LU sastāvā ir mūsu misijas stingra sastāvdaļa". Viņš uzsvēra: "Šī doma, veidot Lībiešu institūtu kopā ar jaunu vienību - LU Inovāciju centru, domājot par kultūru kā par materializētu informācijas formu, kas padara mūsu identitāti un tautu redzamu un saprotamu citām tautām, kļūs par brīnišķīgu sinerģiju, kurā būs iespējams būvēt un attīstīt lieliskus darbus, kurus mūsu kolēģi - lībiešu kultūras, valodas un vēstures entuziasti veikuši savos pētījumos daudzos iepriekšējos gados."

Pēc LU Inovāciju centra vadītājas Signes Bāliņas teiktā, "mums nebūtu vajadzīgi nākamie simts gadi, lai mēs sapratu, kur ir lībietis katrā no mums, mūsu kultūrā, gēnos un dzīvesveidā: "Tieši tādēļ mums ir vajadzīgas mūsdienu modernās tehnoloģijas, lai to visu mēs varētu padarīt un izzināt ātrāk, krietni īsākā laikā."

"Lībiešu kultūras biedrības" ("Līvõ Kultūr sidām") vadītāja Gundega Blumberga akcentēja vēsturisko aspektu domas par Lībiešu institūta dzimšanas virzību. Šī ir jau trešā reize, kad šī doma ir beidzot īstenojusies dzīvē. Tieši šīs biedrības vidē ir izauguši vairāki izcili lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieki, kuri arī kļūst par Lībiešu institūta pamatkodolu. Viņa atgādināja, ka kopš Latvija Republikas neatkarības atjaunošanas bijuši vairāki mēģinājumi "sakārtot Latvijas valsts un pamattautas lībiešu senās attiecības", kas nu beidzot ir iegūlis pareizā virzienā.

Premjers Māris Kučinskis savā apsveikumā norādīja, ka Latvijas valsts ir tapusi pirms 1000 gadiem, taču jāatceras, ka latviešu tautas saknes tiecas ievērojami senāk, tādēļ tieši lībiešiem un lībiešu kultūrai ir ļoti liela nozīme tai Latvijai, kāda ir veidojusies līdz mūsdienām. "Svarīgi, lai perspektīvā Lībiešu institūta atklājumi būtu zināmi ne tikai šaurā zinātnieku vidē, bet mūsu sabiedrībā kopumā, tādējādi vairojot zināšanas par savu vēsturi, valodu un kultūru."

"Lībieši ir piedalījušies latviešu etnosa veidošanā un stipri ietekmējuši latviešu valodu. Lībieši ir latviešu un Latvijas bagātība, un mēs sargājam visu lībisko," tā savukārt savā apsveikumā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kuram līdzīgi pievienojās arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Savukārt kultūras ministre, kuru Ernštreits nosauca arī par lībiešu ministri, teica: "Var tikai apbrīnot, ar kādu aizrautību un sīkstumu mūsdienās lībieši izkopj savu valodu un kultūru, būtībā latviešiem parādot spēcīgu piemēru un priekšzīmi latviešiem, kuri nodibinot savu valsti nav īsti novērtējuši un izprotoši pret lībiešu tautu." Melbārde arī uzdāvināja baltu galdautu un novēlēja, lai pie galda, kuru klāj ar šo galdautu, sēdētu arvien vairāk lībiešu ģimeņu.

Ar uzrunām uzstājās arī sabraukušie viesi - lībiešu valodas un somugru valodu kopumā pētnieki un draugi no Tartu, Upsalas, Sombathejas, Londonas, Viļņas, Helsinku un citām universitātēm, Igaunijas, Somijas un Ungārijas vēstnieki Latvijā, pārstāvji no dažādām valsts institūcijām, muzejiem un sabiedriskām organizācijām, kā arī Līvu savienība un tās reģionālo nodaļu pārstāvji no Rīgas, Ventspils un Kolkas. Pasākumu papildināja muzikāli priekšnesumi lībiešu valodā.

LU Lībiešu institūta dibināšana ir svarīgs notikums gan Latvijas Universitātei, gan Latvijai kopumā, jo caur sistemātisku gaistoša, taču Latvijai vēsturiski ārkārtīgi nozīmīga pirmelementa un tā mantojuma apzināšanas un izpētes darbu tiek pavērts ceļš uz pilnvērtīgu mūsdienu latviešu valodas un kultūras veidošanās izpratni. Zīmīgi, ka LU Lībiešu institūta izveide sakrīt ar Latvijas valsts simtgadi, lībiešu kultūrtelpas ceļa sākumu uz iekļaušanu Latvijas un potenciāli arī UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kā arī simboliski ievada UNESCO Autohtono valodu gadu (International Year of Indigenous Languages, 2019).

LU Lībiešu institūts būs pirmā zinātniskā iestāde Latvijā un arī pasaulē, kuras darbības centrā būs mūsdienīga un vispusīga Latvijas otrās pamattautas un viena no mūsdienu latviešu valodas un kultūras pirmelementiem – lībiešu – un viņu mantojuma pētniecība. LU Lībiešu institūts kļūs par Latvijā pirmo somugristikas pētījumu centru, saslēdzot Latvijas Universitāti vienotā somugristikas pētniecības institūciju tīklā ar tādām zinātniskās pētniecības iestādēm kā Tartu, Helsinku, Turku, Upsalas un Getingenes Universitāte un citām.

Institūta kodolu sākotnēji veido starptautiski atzīti no pašu lībiešu vidus izauguši biedrības pētnieki un daudzu publikāciju autori – valodnieks, pašreizējais Tartu Universitātes pētnieks Dr. phil. Valts Ernštreits un etnoloģe, Baltijas asamblejas balvas zinātnē laureāte, LZA ārzemju locekle Dr. hist. Renāte Blumberga. Savu gatavību iesaistīties LU Lībiešu institūta zinātniskajos projektos apstiprinājuši arī viņu kolēģi no Latvijas – pazīstamā lībiešu novadpētniece Mg. geogr. Baiba Šuvcāne, lībiešu mākslas vēsturniece un lībiešu valodas pratēja Mg. art. Baiba Damberga, LU doktorante Mg. philol. Gunta Kļava u. c., kā arī ārvalstu kolēģi – lībiešu un Ludzas igauņu pētnieks no ASV Dr. philol. Uldis Balodis, Dr. phil. Mīna Norvika un Dr. phil. Tūli Tuiska, kuras nodarbojas ar lībiešu valodas pētniecību Tartu Universitātē, kā arī Salacas lībiešu pētnieki – Tartu Universitātes profesors, Igaunijas ZA akadēmiķis un LZA ārzemju loceklis Karls Pajusalu un Getingenes Universitātes profesors un LZA ārzemju loceklis Eberhards Vinklers.

LU Lībiešu institūta atklāšanas pasākumu atbalsta Latvijas Universitāte, Igaunijas Republikas vēstniecība, Somijas Republikas vēstniecība, Ungārijas Republikas vēstniecība, biedrība Līvõ kultūr sidām, Daily, SIA NicePlace un SIA Papīrpele.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rūgtas zāles sabiedrībai

Režisora Jura Kursieša starptautiski pamanītā filma Oļegs nav tikai stāsts par viena puiša nedienām.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja