"Mums ir ļoti svarīgi, ka, risinot Mežotnes pils jautājumu, pirmkārt, mēs saglabājam kultūrvēsturisko mantojumu, un tas ir atvērts visai sabiedrībai un, otrkārt, rosinām diskusiju par kultūrvēsturiskā īpašuma apsaimniekošanu kopumā. Šajā darba grupā vēlamies rast racionālu risinājumu tālākai situācijas virzībai. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka kultūras jomā ir gana daudz vajadzību, kam nepieciešami papildu līdzekļi, tomēr ir jāsaprot, ka visam tūlīt un tagad līdzekļus nevaram rast,” uzrunājot darba grupas dalībniekus, norādīja kultūras ministre Agnese Logina.
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse informēja darba grupas locekļus par piedāvājumu Mežotnes pili izveidot par Rundāles pils muzeja filiāli: pārņemt Mežotnes pils kompleksa apsaimniekošanu, iekļaut Mežotnes pils kompleksu kultūras tūrisma apritē, pēc iespējas ātrāk atverot pili apmeklētājiem un organizējot kultūras pasākumus tajā, izstrādāt Mežotnes pils muzeja koncepciju un sagatavot darbības plānu, kā arī lietderīgi izmantot viesmīlības nozares infrastruktūru, atsākot restorāna un viesnīcas servisa darbību pils kompleksā. Nepieciešamais provizoriskais, ikgadējais finansējums piedāvājuma īstenošanai no valsts budžeta – 2024. gadā – 50 000 eiro, savukārt nākamajos 3 gados - 300 000 eiro ik gadu.
Tāpat L.Lūse pieteica darbus, kurus pirms Mežotnes pils kompleksa nodošanas Rundāles pils muzejam būtu jāpaveic VNĪ: pils kanalizācijas vēdināšanas stāvvadu izbūve virs jumta seguma, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas atjaunošana, balss izziņošanas sistēmas un evakuācijas apgaismojuma nomaiņa, elektroinstalācijas pārbaude un nepieciešamības gadījumā neatbilstību novēršana, kā arī pasažieru un kravas lifta darbspējas pārbaude un nepieciešamības gadījumā atjaunošanas darbu veikšana. Administratīvajā ēkā – ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas nomaiņa, sporta zālē ar piebūvi un garāžām – ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas nomaiņa.
Darba grupas locekļi aicināja Rundāles pils muzeju izstrādāt detalizētāku Mežotnes pils kompleksa attīstības stratēģiju un apsaimniekošanas, darbības un biznesa plānu, detalizētāk paredzot ieņēmumus un izdevumus 3 gadu periodā. VNĪ savukārt nodot Rundāles pils muzejam šim mērķiem nepieciešamo tehnisko informāciju un dokumentāciju, kā arī nodrošināt pieeju Mežotnes pils ēku stāvokļa apsekošanai klātienē.
Nākamā darba grupas sēde plānota 29. maijā.
Darba grupā strādā KM, Rundāles pils muzeja, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP), Finanšu ministrijas (FM), VNĪ un Bauskas novada pašvaldības nominētie pārstāvji: Juris Dambis, NKMP vadītājs, Anna Ancāne, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja, Laura Lūse, Rundāles pils muzeja direktore, Inga Pudenko, Rundāles pils muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā, Andris Vārna, VNĪ valdes loceklis, Aija Ikstena, VNĪ Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja, Rolands Bogdanovs, FM biroja vadītājs, Ieva Braunfelde, FM Administrācijas vadītāja, Agija Leitāne Šķēle, FM Juridiskā departamenta direktore, Elīna Bite, FM Juridiskais departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vecākā eksperte.
Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802. gadam. Trīs stāvu ēka, kuras pagalma fasādes centru izceļ četrkolonnu portiks ar trīsstūra frontonu, bet parka fasādes centru – pusrotonda, demonstrē veiksmīgu arhitektoniski telpisko kompozīciju. Pils fasāžu arhitektūrā izmantots trīsdaļīgā loga motīvs, t.s. Palladio logs, kas ir raksturīgs Kvarengi daiļradei, kā arī pusapļa logi frontonos un cokolstāvā. Izcilā klasicisma pieminekļa māksliniecisko izteiksmību vairo jonisko kolonnu kapiteļi, sandriki, dzegas un rustojums. Iekštelpu mākslinieciskajā izveidē jūtama klasicisma un ampīra noskaņa. Parādes telpas pārsteidz ar apaļā kupola zāli, kas ir uzskatāma par nozīmīgāko klasicisma interjeru Latvijā. Pils atrodas vienā no skaistākajiem angļu stila ainavu parkiem Latvijā. Mežotnes muižas ainavu parka aizsākumi meklējami 18. gs. beigās, parka veidošanu pabeidza 19. gs. 20. gados. Tam ir trīs atsevišķas daļas: parādes pagalms, centrālā daļa un blīvo stādījumu daļa ar skuju kokiem.
Pils stipri cieta Otrā pasaules kara laikā un tikai 1959. gadā sākās tās ilgstoša atjaunošana. Sasaistē ar Rundāles pils unikālo atjaunošanas procesu, Mežotnes pils ieguva tādas pašas augstas raudzes profesionālu konceptu, konsultācijas un kvalitatīvu darbu izpildījumu. Otrais posms pils atjaunošanā sākās pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. 2001. gadā pils atjaunošana tika pilnībā pabeigta. Ēkā tika veikta daļēja telpu pārbūve, vietām - vēsturiskā plānojuma atjaunošana un radīts jauns daudzfunkcionāls izmantošanas risinājums (pilsmuzejs, viesnīca, restorāns, kafejnīca ar bāru, semināru telpas u.c.). Arhitektu un interjeru mākslinieku sadarbības rezultātā, ēka kļuva par mūsdienīgi funkcionējošu objektu.
Mežotnes pils ir VNĪ īpašumā.