Sakrālā arhitektūra

Eureka! Izrādās, tekstā pat ir atrodams Lutera ilgotais burvju vārdiņš (ekumeniski). Lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!

Ak, kādi gāgānu gari. Par ko te stāsts? Par reliģiju, reliģiskajām konfesijām, vai garīgumu kā tādu? Tā skaldot matus aiz kokiem mežu var pazaudēt.

Tā ir iecerējis katolis R.Dubra. Bet Lūsiņas (muzikoloģe taču!) KONCERTA māksloti jūsmīgā kā mesas (dievkalpojuma) apdaiņošana ir analfabētiska. Būtu nodevējusi kaut vai par ekumenisku dievkalpojumu, ja nu vajadzīga sīrupaina izteksme. Bet par Dienas karojošo ateismu patiešām nav ko pārmest primitīva Saules kulta, oklutisma un Pokaiņu animisma kodētajai tautai un tās presei-- tas tiesa.

Varbūt, pirms ķerties pie svešvārdu vārdnīca un piesaukt staļinismu, ievērojāt ka Mesas daļas Kyrie, Gloria, Credo, Sanctus, Agnus Dei) bija koncerta formas mugurkauls? Tā šo koncertu iecerējis mākslinieciskais vadītājs, Rihards Dubra. Cita lieta, ka šīs formas piepildījums ir plašāks: G.Pelēča Credo skanēja krievu valodā (veruju) un pārstāvēja pareizticīgi kultūru, P.Vasks ir baptistu mācītāja dēls, Ē.Ešenvalds aktīvi darbojas baptistu draudzē, bet mūsu klasiķi Em.Melngailis un L.Garūta savos latviskajos darbos pieder protestantu kultūrai.

Par mesu sauc katoļu dievkalpojumu. Un mūzikā mesa ir katoļu žanrs (skat. kaut vai Svešvārdu vārdnīcu). Šajā koncertā skanēja arī baptistu etc mūzika. Aprīnojams ir Dienas žurnālistu un redaktoru analfabētisms ar reliģiju saistītos jautājumos. Saprotams ir gluži staļiniskais Dienas naids pret kristietību, tumsonīgā "zinātniskā ateisma" dedzīga propaganda, taču tas profesionālus (!) žurnālistus neatbrīvo no elementārāko faktu pārzināšanas. Bet varbūt no šī tabloīda tas būtu par daudz prasīts...